Radiožurnālā diskutējam par Baltijas valstu integrācijas jautājumiem Eiropas Savienībā , analizējam iestāšanās pozitīvos un negatīvos aspektus , kā arī Eiropas Savienības (ES) likumdošanu un politisko attīstību. Diskutējam par Baltijas valstu nākotni un lomu kopīgajā Eiropā . Pie mikrofona aicinam ekspertus, iestāšanās ES piekritējus un skeptiķus. Radiožurnāla veidošanā piedalās Ģirts Salmgriezis u.c. Rīgā, korespondente Igaunijā ir Rūta Celma -Kello, bet attīstībai Lietuvā seko Armands Kūceņš.

Dainis Mjartāns studijā Prāgā
(Jūsu komentārs: MjartansD@rferl.org)

Mājas lapā iespējams iepazīties ar viedokļu atšķirību par Latvijas ejamo ceļu un vietu nākotnes Eiropā, gūt priekštatu par problēmām ES iestāšanās sarunu gaitā. Ar saviem komentāriem un viedokļiem mājas lapā viesojas žurnālisti, kā arī eksperti Dace Akule, Rita Kaša, Inese Kriškāne, Matīss Ranka un Dainis Mjartāns.

Ģirts Salmgriezis RBE Rīgas studijā
Latvija un Īrija

Provizoriskie rezultāti liecina, ka referendumā Latvijas dalību Eiropas Savienībā atbalstījuši 67% vēlētāju, pret bijuši 32,3% vēlētāju.

Tautas nobalsošanā piedalījušies aptuveni 72,5% no visiem balsstiesīgajiem iedzīvotājiem. Tas liecina , ka Latvijā tāpat kā Igaunijā un maltā atbalsts dalībai Eiropas Savienībā ir viens no zemākajiem kandidātvalstu vidū . Pārejās kanidātvalstīs izņemot Kipru, kur tautas nobalsošana nav paredzēta, par iestāšanos Eiropas Savienībā izteicās vairāk nekā 77% balstiesīgo . Tajā pašā laikā Latvijā ir visaugstākais referenduma dalībnieku skaits-72,5% no visiem balsstiesīgajiem iedzīvotājiem.

Pirms gada 54% procenti balstiesīgo Īrijas republikas iedzīvotāju referendumā teica Nē , jaunu valstu uzņemšanai Eiropas Savienībā. Tagad īri savu viedokli mainījuši . Viens no iemesliem bija daudz lielāka informācijas pieejamība , kas arī ietekmēja Īru izvēli par labu Eiropas Savienības paplašināšanai . Tagad neviens vairs nerunā par to , kas notiktu gadījumā ,ja īri būtu teikuši nē . Eiropas Komisija cik zināms pirms referenduma paziņoja, ka nav izstrādāts nekāds rīcības plāns šādam gadījumam . Lai gan pastāvēja iespēja , ka gadījumā ja īri arī otro reizi būtu balsojuši negatīvi, tad no Irījas parlamenta ES varētu prasīt deklerāciju , kas atbalsta jaunu valstu uzņemšanu savienībā.
Tā kā no Brisleles pozīcijām raugoties varam teikt , viss ir labs , kas labi beidzas .

Eiroskeptiķi Rietumeiropā, kā arī kandidātvalstīs runā par nopirktu referendumu , jo valdība lūk esot iztērējusi pusotru miljonu eiro , bet līguma pretinieki savai kampaņai tikai 170 000 tukstošus . Taču manuprāt būtisks ir fakts , ka Īrija ir vienīgā no Eiropas Savienības dalībvalstīm , kur par Nicas līgumu un jaunu dalībvalstu uzņemšanu notiek tautas nobalsošana , ja tāda būtu paredzēta citās Rietumeiropas valstīs , kas zina vai no Briseles viedokļa raugoties visur būtu bijis pozitīvs iznākums . Iedzīvotāji Eiropas Savienības dalībvalstis , kā piemēram Grieķija , Portugāle , Spānija arī Īrija nevēlas atteikties no subsīdijām un struktūfondu līdzekļiem , kas pēc daudzu domām samazināsies , kad Savienībā tiks uzņemtas uzņemtas Austrumeiropas valstis .

Lai arī vienas Savienības locekles , kā nesen , intervijā mūsu radiostacijai teica Igaunijas ārlietu ministre , K. Ojulande : visas dalībvalstis brivā tirgus apstākļos ir un paliek konkurentes .

Taču refererendumi vēl notiks , katras kandidātvalts pilsoņiem būs jāsaka savs Jā vai Nē dalībai Eiropas Savienībā . Vācu laikraksta Sueddeutsche Zeitung kādād komentārā jautā : Lai arī Īrijas referendums beidzās laimīgi tas liecina arī par to , ka kautkas Eiropas valstu Savienībā ir nepareizi , nevar taču tā būt , ka pirms katra referenduma iestājas krīzes situācija ? Tātad starp politiķiem , Briseles birokrātiem un tautām apakšā pastāv plaisa . Kopīgās Eiropas ideju ir jātbalsta tās pilsoņiem , savaāk tā izirs .

Tātad nevis Centrālisms, bet gan Eiropas mērķu redzamība katrā atsevišķajā dalībvalstī . Tas nozīmē, ka nacionālajām institūcijām kurām pilsoņi uzticas vajadzētu spēlēt lielāku lomu Briseles lēmumu pieņemšanā. Tuvākajā laikā notiks referendumi kandidātvalstīs un atkal daudzās problēmās vainota tiks Eiropa , tāpēc , raksta autore Kornēlija Boleša , uzskata, ka pilsoņiem būtu jaizskaidro arī tas, kā viņa valsts no Eiropas Savienības var izstāties . Taču par šo jautājumu tiek klusēts , visi runā vienīgi un tikai par apvienošanos , taču tieši šī automātiskā domāšana , kas piemēram daudziem Baltijas valstīs asociējas ar Padomju Savienību , vedina domāt , ka lielās valstis mazās dalībvalstis pēc iestāšanās aprīs , apdraudētas būs to :kultūra, valoda , lauku iedzīvotāju pamatnodarbošanās . Tāpēc jācer , ka Īrijas gadījums dos vielu dziļākam iemeslu izvērtējumam arī Eiropas Komisijas gaiteņos .

Eiropas Komisija jūlijā iepazīstinājusi ar lauksaimniecības reformu plānu, paskaidrojot, ka iecerēts efektīvāk izmantot lauksaimniecībai veltītos līdzekļus, subsīdijas ievirzīt tirgus prasībām labāk atbilstošos virzienos, uzlabot lauksaimniecības produktu kvalitāti, un veicināt vides aizsardzību.

Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības komisārs Francs Fišlers (Franz Fischler) uzsvēris, ka jaunā sistēma garantēs zemniekiem stabilus ienākumus, vienlaikus atbrīvojot tos no dzinuļa ražot produkciju maksimāli lielā apjomā, faktiski - tikai subsīdiju dēļ. Subsīdiju temats šķeļ ES, kurā Vācija, Lielbritānija, Nīderlande un Zviedrija stingri atbalsta pārmaiņas, bet Francija un Īrija alkst paturēt veco sistēmu. Turpinājums....