Ja referendums par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā notiktu 2002.gada februārī, par iestāšanos balsotu aptuveni 36%, pret -- 43% Latvijas iedzīvotāju. Savukārt, aptuveni 21% iedzīvotāju vēl nav sava viedokļa šajā jautājumā. Šis ir lielākais eiroskepticisma pieaugums kopš 1998.gada novembra.

Sabiedriskās domas pētījumu centra "Latvijas Fakti" dati

Lielbritānijas eiroskeptiķis Džonatans Kolets ir teicis : "Domājot par eiroskepticisma nākotni, esmu ļoti optimistisks. Eiropas Savienību piemeklēs tāds pats liktenis kā Padomju Savienību. Tā sabruks lielo pretrunu dēļ." . Tāpēc lieti noder mest skatu nākotnē un mēģināt aptvert paplašinātās Eiropas Savienības dimensijas, ja tiktu uzņemtas visas iestāties gribošās valstis, rastos iekšējais tirgus ar 500 miljoniem patērētāju. Teritorijas ziņā Savienība tiktu paplašināta vairāk nekā par trešo daļu. Vairāk nekā pusi no tās sastādītu lauksaimniecībā izmantojamā zeme. Toties ekonomiskais spēks palielinātos gandrīz nemanāmi. Austrumeiropas valstis dotu apmēram 4% no ES iekšzemes kopprodukta .

Eiropas Savienības paplašināšana ir grandioza attīstība, kurai netrūkst skeptiķu, vienaldzīgo un apkarotāju. Jēdziens "eiroskepticisms" dalībvalstīs, gan ES kandidātvalstīs tiek uztverts visnotaļ daudzveidīgi. Austrum un Centrāleiropā sevi par eiroskeptiķiem dēvē tie, kas atturīgi raugās uz savas valsts integrāciju, kā arī tie, kas pilnībā izslēdz savas valsts iestāšanos Eiropas Savienībā .

Eiroskeptiķu vārdu nes arī tie Eiropas iedzīvotāji, kas, nenoliedzot Eiropas Savienības ideju, tomēr ir pilnīgā opozīcijā savas valsts tālākai iesaistei savienības projektos, piemēram vienotās valūtas Eiro ieviešana, ko Lielbritānijas eiroskeptiķi nodēvējuši par strauji tuvojošos traģēdiju. Ekstrēmākie eiroskeptiķi cīnas par savienības likvidāciju vai vismaz paredz tās drīzu sabrukšanu .

Eiroskeptiķi var būt ekstrēmi nacionālisti, kas vēlas savas valsts izstāšanos no savienības - tagad un tūlīt, pilnībā noliedzot sadarbību starpvalstu līmenī. No eiroskeptiķu pozīcijām raugoties, Latvijai līdz ar iestāšanos ES vajadzēs atteikties no pašnoteikšanās tiesībām, nododot daļu tautas suverēnās varas Eiropas institūcijām.

Nesen viens no Lietuvas Seima deputātātiem Rimvits Smetona skaidri norādīja, ka "Mums vajadzēja sarīkot tautas nobalsošanu, iekams sēžamies pie sarunu galda. Pretējā gadījumā paliek vienīgi tehniskie jautājumi un iestāšanās noteikumi.".

Līdz ar J.Haidera labējās partijas pārstāvju parādīšanos Vīnes valdības gaiteņos, kas pamudināja 14 Eiropas Savienības valstis uzsākt diplomātisko sankciju kampaņu pret Austriju, sākusies arī diskusija par to, cik radikāla var būt citu valstu iejaukšanās kādas dalībvalsts iekšpolitikas jautājumu risināšanā ? Un tā nu sanāk, ka Austrijas iedzīvotāji, no Briseles pozīcijām raugoties, ir nepareizi balsojuši. Austrijas gadījumā pārējās Eiropas Savienības valstis iestājas par tiesībām iejaukties, negaidot, kamēr tās valdība pieļaus kādus pārkāpumus. Šādas ES dalībvalstu rīcības kritiķi uzskata, ka tiek izmantoti kritēriji, kas ir daudz subjektīvāki nekā līgumos paredzētie.

The Economist , komentējot Austrijas izolāciju, norāda, ka viens no iemesliem kādēļ Austriju bija nolemts pārmācīt ir tas, ka galēji labējās partijas min uz papēžiem tradicionālajām partijām vairākās ES dalībvalstīs , it īpaši Beļģijā .

"Austrijas piemērs rāda, ka Briselei ir tiesības pārskatīt nacionālo vēlēšanu rezultātus, jūtot, ka vēlētāji ir izdarījuši tādu izvēli, kas neatbilst pieņemtajām Eiropas politiskajām vērtībām. "

Atziņa, ka gan ārpolitikas, gan svarīgākos iekšpolitikas jautājumus būtiski ietekmēs citu valstu intereses, respektīvi "kopīgā" Eiropas Savienības politika, liek meklēt atbildi uz jautājumu - kam tad īsti tiek deleģēta dalībvalsts suverenitāte? Vispār pieņemtais uzskats, ka demokrātijā likumdevēja varu veido tautas vēlēti pārstāvji, vāji darbojas Eiropas Savienībā. Eiropas Parlaments, ir 370 miljonu Savienības pilsoņu pārstāvēts kopums, tomēr tiesības pieņemt svarīgus lēmumus parlametam ir visnotaļ ierobežotas. Lielāko daļu likumdevēja funkcijas īsteno citas institūcijas, piemēram Eiropas Komisija, kas nav vēlēta, bet gan ir birokrātisks veidojums. Turklāt, kā apgalvo eirposkeptiķi, Eiropas komisāru skaits noteikti jāsamazina. Līdz šim tā sauktās lielās valstis - Vācija, Francija un Lielbritānija - katra Eiropas Komisijā deleģēja divus pārstāvjus. Bet visticamākais, ka Savienības paplašināšanās procesā šis nosacījums tiks mainīts. Katra dalībvalsts būs tiesīga deleģēt tikai vienu komisāru - dažas valstis pat varētu vienoties par viena kopīga komisāra kandidatūru.

Birokrātiskais aparāts saistās ar vēl vienu sarežģījumu, ko nenoguruši uzsver arī eiroskeptiķi - birokrātu neefektīvā darbība un dārgās izmaksas. Vidējais eirobirokrāta atalgojums Briselē ir gandrīz divi tūkstoši latu mēnesī, kas turklāt vēl netiek aplikti ar nodokļiem.

Eiropas Savienības ierēdņu algas tiek maksātas no dalībvalstu budžetiem, kas, savukārt, veidojas no katra nodokļu maksātāja naudas. Pēc eiroskeptiķu uzskatiem ir notikusi pārlieku varas koncentrācija nedaudzu personu rokās, uzsverot, ka ES Komisijai pieder gan likumdošanas iniciatīva, gan izpildvara, kamēr parlamenta tiesības ir visnotaļ minimālas .

Latvijai kļūstot par ES dalībvalsti būtisks ir jkonomiskais aspekts. Skaidrs, ka tiks saņemta palīdzība no Briseles. Taču vai apgalvojumi, ka Latvija līdz ar iestāšanos Savienībā piedzīvos strauju ekonomikas augšupeju, nav populistiski ?

Vislielākais eiroskeptiķu izteiktais bieds ir tas, ka līdz ar pabalstu un subsīdiju piešķiršanu, Brisele pieprasīs jaunajām dalībvalstīm pieskaņošanos Eiropas Savienības kopējai politikai un nacionālo interešu pakārtošanu tai. Lietuviešu rakstnieks un filozofijas pasniedzējs Arvīds Juozaitis piedalījās studentu demonstrācijā pret Lietuvas "izpārdošanu". Viņš arī bija iniciators uzsaukuma, ko parakstīja 50 intelektuāļi. Uzsaukumā teikts, ka Lietuva tiek pārvērsta par "nepilnvērtīgu" valsti.

"Pāri paliks vienīgi protektorāts ar lētu un beztiesisku darbaspēku, un tas atgādina 1940. gadu, kad ārvalstu monopolistu vēlmju dēļ valsts vadība atteicās no neatkarības ".

Arī pārmaiņas politiskajā sfērā varētu radīt zināmu disharmoniju. Latvijai kļūstot par pilntiesīgu savienības dalībvalsti, pašvaldību vēlēšanās varēs piedalīties jebkurš Eiropas Savienības valsts pilsonis, kas kādu laiku būs dzīvojis šīs pašvaldības teritorijā. Eiroskeptiķi uzskata, ka apjomīgas imigrācijas uzplūdu rezultātā, tiks iedragāta dabiskā katras tautas dzīvošana etniskā vidē, kā arī saasināsies kriminogēnā situācija .

Bez iepriekšminētajām iespējamām sekām par skaudro realitāti, eiroskeptiķus Latvijā vēl satrauc galvaspilsētas vides izmaiņas, pārāk biežā svešvalodu izmantošana un latviešu identitātes zaudēšana.

Eiroskeptiķus Austrumeiropā māc šaubas, vai zemnieki spēs saražot tādas kvalitātes preces par tādu cenu, lai vismaz saglabātu pašmāju tirgu, nemaz nerunājot par iespiešanos ES.

Latvijā lauksaimniecībā iztiku pelna aptuveni 17% no tautsaimniecībā nodarbinātajiem, Eiropas Savienībai Latvija kā lauksaimniecības zeme nerada interesi. Pesimistiski raugoties nākotnē, redzam lielsaimniecības, kuru īpašnieki bieži vien būs ārzemnieki .

Patiešām, Brisele ir ieintersēta, lai notiktu Latvijas lauku pārkārtošana. Finansiāli tiek atbalstīta zemju apmežošana, taču pirmsiestāšanās fonda līdzekļus nedrīkst izmantot piemēram cukurbiešu audzēšanai. Mazajām saimniecībām, ja tās nepiekopj netradiocionālās lauksaimniecības produkcijas ražošanu, ieviešot ES politiku, izredzes izdzīvot ir visnotaļ minimālas .

Līdz šim bija iesakņojies maldīgs uzskats, ka visvairāk lauksaimniecībā nodarbināti ir Polijas iedzīvotāji, taču pētījumi par Eiropas Savienības paplašināšanu vācu izdevumā Focus , liecina, ka ar 34% pirmajā vietā atrodas Rumānija, tai seko Lietuva ar 24% , Polija ar 21% , arī Bulgārijā 18% no darba spējīgajiem iedzīvotājiem iztiku pelna lauksaimniecībā. Eiropas Savienības valstīs, izņemot Grieķiju, vidēji lauksaimniecības sektorā nodarbināti ir ne vairāk kā 6%.

Eiropas Komisija nebūt neslēpj, ka lauksaimnieku skaitam ES kandidātvalstīs jāsamazinās. Polijā jau tagad daudzviet zeme vispār netiek apstrādāta, tajā pašā laikā fermeri no Nīderlandes, Dānijas un Vācijas izmanto Polijas plašās zemes un lēto darbaspēku, tā piemēram Britu uzņēmums Farmvealth divu gadu laikā apņēmies attīstīt 12 tūkstošus hektāru Polijas dienvidrietumos, līdzīgi darbojas vācu uzņēmums Suedzucker.

Polijas zemnieki pauž pamatotas bažas, ka viņiem draud iznīcība . Jau tagad ir aprēķināts, ka no 2,5 miljoniem saimniecību dzīvot spējīgas būs labi ja 600.000. Bet kur palikt liekajiem zemniekiem, viņu ģimenēm un darba ņēmējiem? ES gan paredz ik gadu 25 miljardus eiro lielas piemaksas. Plāns apstiprināts līdz 2006. gadam, bet šie līdzekļi nav domāti jaunuzņemto valstu zemniekiem. Vienlaikus Polijas lauksaimniekiem jākonkurē ar ES subsidētajiem produktiem. Tāpēc var izprast Varšavas velmi, kļūstot par ES locekli, lauksaimniecības nozarē iegūt pārejas periodu.

Atšķirībā no Latvijas, zemnieki Polijā ir labi organizēti, lielākā daļa apvienojusies arodkustībā Samoobrona, kas rīko aptverošus mītiņus un ceļu blokādes. Tās mērķis ir piespiest valdību ierobežot ES lēto graudu ievešanu un piemaksu paaugstināšanu vietējiem cūku audzētājiem.

Kamēr vairākas Centrleiropas valstis vēlas iegūt pārejas oeriodus lauksaimniecības jomā , Latvijas premjerministrs Andris Bērziņš Ekonomikas Forumā Zalcburgā intervijā Radio Brīvā Eiropa neizslēdza iespēju, ka Latvija varētu pieprasīt no Eiropas Komisijas pārejas posmu vienīgi apkārtējās vides sakārtošanai .

Eiropas Komisijas uzdevumā veiktie pētījumi paredz arī negatīvu efektu noteiktās nozarēs un attiecībā uz mazāk kvalificētajiem darba ņēmējiem. Pēc Financial Times datiem Vācijā no Centrāl un Austrumeiropas valstīm, it īpaši Polijas, pēc robežu atvēršanas gadā var ierasties 220 0000 migrantu, galvenokārt darba meklētāji . Jau tagad Vācijas policija netiek galā ar nelegālajām prostitūtām un nodarbinātajiem būvniecībā, kas strādā nelegāli un pie tam par dempinga cenām.

Vācu politisko ziņu žurnāla Focus slejās pamatoti tiek jautāts, vai Eiropas Savienības paplašināšana varētu jauno kontinentu sadalīt? Tā piemēram pēc jaunākajām aptaujām Vācijas iedzīvotāju lielākā daļa atbalstījusi vienīgi Ungārijas uzņemšanu Savienībā, par Latvijas un Igaunijas uzņemšanu labvēlīgi izteikušies tikai 35% aptaujāto , bet par Lietuvas vēl trīs procenti mazāk .

Cik procenti aptaujāto ES dalībvalstīs ir
par (+), cik – pret (-) pievienošanos

	B		DK		D		GR		E		F		IRL
	+	-	+	-	+	-	+	-	+	-	+	-	+	-
Čehija	34	52	60	38	46	27	59	26	48	20	28	54	40	25
Slovākija	30	54	54	33	35	46	57	28	45	22	25	57	35	27
Polija	36	49	66	24	37	47	58	47	49	20	33	51	50	18
Ungārija	36	49	61	27	51	34	59	25	48	20	30	52	46	21
Rumānija	27	57	45	40	21	63	56	30	46	22	24	60	36	30
Slovēnija	28	56	48	37	30	51	54	31	45	22	22	60	35	26
Igaunija	32	51	69	22	39	42	54	31	44	23	22	59	37	24
Latvija	31	52	69	22	38	42	53	32	44	22	22	59	38	24
Lietuva	30	53	68	23	37	43	53	32	44	23	23	59	37	24
Bulgārija	29	55	46	37	27	56	58	29	48	20	27	56	40	24
Kipra	43	42	46	39	34	44	84	8	45	22	28	54	52	17
Malta	48	37	53	30	40	38	67	19	47	20	31	51	55	15
Šveice	73	17	84	10	76	13	76	12	66	8	61	27	65	9
Norvēģija	73	16	88	7	76	13	73	15	66	7	60	28	62	11
Turcija	28	59	34	54	24	57	26	67	43	25	21	62	39	28

Saīsinājumi: B – Beļģija, DK – Dānija, D – Vācija, GR - Grieķija, E – Spānija, F – Francija, IRL- Īrija,I – Itālija, L - Luksemburga, NL – Nīderlande, A – Austrija, P – Portugāle, FIN – Somija, S – Zviedrija, UK – Lielbritānija.

Daudzus Rietumeiropas iedzīvotājus baida fakts, ka paplašināšana atnesīs algu un cenu izmaiņas. Kandidātvalstu dzīves līmenis, neskatoties uz ekonomikas reformām, joprojām ir tālu no ES vidējā līmeņa. ES statistikas vienības Eurostat pētījums liecina, ka, pēc pirktspējas rēķināts iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju, ES vidējā līmenī pašlaik ir vienīgi tikai Čehijas galvaspilsētā Prāgā un Slovākijas Bratislavā. Visu pārējo 48 reģionu līmenis ir zemāks nekā trīs ceturtdaļas, desmit visnabadzīgākajos reģionos tas ir tikai ceturtdaļa no ES vidējā līmeņa. Pieci no tiem atrodas Polijā. Kā arī trīs reģioni ir Bulgārijā, viens Latvijā un Rumānijas ziemeļaustrumu daļā.

Vācija un Austrija, baidoties no darbaspēka pieplūduma no Polijas, Čehijas un Slovākijas, ir izteikusies par pārejas periodu, kura laikā būtu ierobežots lētā darba spēka pieplūdums

Kā raksta Uniting Europe, arī pats paplašināšanās komisārs G.Ferhoigens ir atzinis - "Nav šaubu, ka sarunu nobeigumā mums būs jāvienojas par pārejas posmiem ". Aktuāls ir jautājums, vai pārejas posmi būs abpusēji, pretējā gadījumā kandidātvalstu iedzīvotāju vidū tiks iedragāta uzticība Eiropas Savienības mērķiem, veidot jaunu Eiropu uz līdztiesīgiem pamatiem.

Izmantoti LR Ārlietu ministrijas Preses analīzes nodaļas ārzemju preses pārskati