* Kas ir Eiropas Padome un ar ko šī organizācija atšķiras no Eiropas Savienības?
** Eiropas Padomi 1949.gada dibināja Rietumeiropas valstis. Šobrīd organizācijā ietilpst 40 valstis, to skaitā Latvija, Lietuva, Igaunija un arī Krievija. Organizācijas mērķi: stiprināt Eiropas politisko, sociālo, juridisko un kultūras sadarbību un aizstāvēt humānisma vērtības.
** Savukārt Eiropas Savienība ietilpst 15 dalībvalstis ar mērķi veicināt Eiropas ekonomisko un politisko integrāciju. ES uz iestājsarunām uzaicinājusi Latviju, Lietuvu, Igauniju, Poliju, Čehiju, Ungāriju, Slovēniju, Kipru, Bulgāriju, Rumāniju, Slovākiju un Maltu.

* Kas ir Eiropas reģionālo vai minoritāšu valodu harta un kādēļ šāds dokuments vajadzīgs?
** Eiropas Padome kopumā pieņēmusi vairāk nekā 155 Eiropas konvencijas. Dalībvalstis konvenciju tekstus izmanto par pamatu likumdošanas reformām, kas nepieciešamas dalībvalstu savstarpējai likumdošanas saskaņošanai. 1992. gada 5.novembrī pieņemta Eiropas reģionālo vai minoritāšu valodu harta (ETL/148) kalpo likumdošanas saskaņošanai attiecībā uz Eiropā dzīvojošām minoritāšu grupām.
** Galvenais hartas mērķis ir Eiropas vēsturisko reģionālo vai minoritāšu valodu aizsargāšana, un valodu, kā Eiropas kultūras bagātību un tradīciju, saglabāšana un attīstība "izprotot, ka reģionālo vai minoritāšu valodu aizsargāšana un lietošanas veicināšana dažādās Eiropas valstīs un reģionos dod svarīgu ieguldījumu tādas Eiropas veidošanai, kuras pamatā ir demokrātijas un kultūras dažādības principi nacionālās suverenitātes un teritoriālās integritātes ietvaros."

* Ko minoritāšu valodas statuss dod šo valodu lietotājiem?
** Katrai valstij, kas apņemas kādai no tajā dzīvojošo ļaužu valodām piešķirt reģionālo vai minoritāšu valodas statusu, ir jāuzņemas hartā norādīto atbildību, radot pieeju izglītībai un informācijai, tajā skaitā valsts iestāžu oficiālajiem dokumentiem, reģionālajā valodā, kā arī šīs valodas lietošanas veicināšanu un šīs valodas aizsargāšanu reģionā, kur tā tradicionāli tiek lietota. Valstij jānodrošina iespēja noteiktajā reģionā dzīvojošajiem šo reģionālo valodu apgūt mācību iestādēs un gan finansiāli, gan ar likumdošanu jāatbalsta noteiktā reģiona valodas un citu kultūras vērtību saglabāšanu.

* Eiropas reģionālo vai minoritāšu valodas harta un tās piemērošana Latvijai?
** Viens no Hartas galvenajiem sasniegumiem ir līgumā lietoto terminu un to praktiskās piemērošanas izskaidrojumi. Hartas ietvaros reģionālās vai minoritāšu valodas ir valodas, kuras "noteiktā valsts teritorijā tradicionāli lieto tie šīs valsts iedzīvotāji, kuri veido skaitliski mazāku grupu nekā pārējā valsts iedzīvotāju daļa un kuras ir atšķirīgas no šīs valsts oficiālās valodas; tajās netiek ieskaitīti ne valsts oficiālās valodas dialekti, ne migrantu valodas". Tātad ģeogrāfiskā vide ieņem lomu reģionālās valodas statusa piešķiršanai un arīdzan cilvēku grupas vēsturiskās, jeb tradicionālās saites ar noteikto apvidu.
      Pašlaik Latvijā, reģionālo vai minoritāšu statusu bez argumentācijas varētu piešķirt vienīgi lībiešu valodai. 1999. gada 9.decembrī pieņemtajā valodu likumā norādīts, ka "Valsts nodrošina lībiešu valodas kā pirmiedzīvotāju (autohtonu) valodas saglabāšanu, aizsardzību un attīstību".
      Savukārt pat latgaļu valoda pēc pašreizējās Latvijas likumdošanas nespētu iegūt minoritāšu statusu, jo Latvijas valsts valodas likumā latgaļu valoda tiek uzskatīta par vēsturisku latviešu valodas paveidu un tātad būtiski neatšķiras no oficiālās valsts valodas. Taču izglītotākie lingvisti, gan Latvijā, gan ārzemēs apstrīd šādu latgaļu valodas definīciju un latgaļu valodas lietotājiem pastāv iespēja nākotnē gūt reģionālās valodas statusu, ja vien šī valoda neizzudīs runātāju trūkuma dēļ pirms laika, kad tai šādu statusu piešķirs.
      Latgaļu Pētniecības Institūta biedrs un Radio Brīva Eiropa korespondents D. Mjartāns uzskata, ka Latvijas teritorijā minoritāšu valodas termins iespējams atbilstu arī poļu un baltkrievu valodām, kuras lieto Latgalē vēsturiski apmetušās šo valodu lietotāju grupas.
      Vadoties pēc Eiropas reģionālo vai minoritāšu valodas hartas noteikumiem, Latvijā krievu valoda neatbilst minoritāšu valodas statusam; šādu krievu valodas statusu iespējams piešķirt vienīgi Latgalē jau kopš 18. gadsimta dzīvojošo vecticībnieku grupām. Izņemot vecticībniekus, krieviski runājošie nav tradicionāli iedzīvotāji nevienā Latvijas valsts teritorijā. Vairums krieviski runājošo dažādu iemeslu dēļ uz Latviju pārbraukusi padomju okupācijas laikā un vadoties pēc Eiropas Padomes minoritāšu valodas hartas definīcijas, iekļaujas migrantu valodu grupā.

* Kāda nozīme šim dokumentam šodien Latvijā un kāda ietekme dokumentam bijusi citās Eiropas valstīs?
      1999. g. 10. decembrī Eiropas Savienības Padome pēc Helsinku tikšanās uzaicināja Latviju uz iestāšanās sarunām Eiropas Savienībā. Liela daļa Latvijas pilsoņu nav pārliecināti par to, vai Latvija no šīs apvienošanās gūs vairāk nekā zaudēs. Argumentācijā pret iestāšanos ES bieži vien izteiktas bažas par to, ka līdz ar Latvijas iestāšanos ES, mūsu valsts zaudēs suverenitāti ekonomikas jomā un līdztekus zaudēs Latvijai piemītošās un atšķirīgās kultūras vērtības.
      Eiropas Padome, pieņemot reģionālo vai minoritāšu valodu hartu, pierāda to, ka tieši reģioniem un to tradicionālajam īpatnībām tiek veltīta sevišķa uzmanība un tiek gādāts par kultūras vērtību aizsardzību. Pēc Eiropas Savienības izveidošanas arvien biežāk un arvien lielāka mēroga tiek risināti tieši reģionālo vai minoritāšu valodu un kultūras aizsardzības jautājumi.
      Reģionālās aktivitātes uzplauksmi un reģionālās identitātes atgūšanu pierāda gan plašie informācijas avoti par Eiropas reģioniem, to skaitā vairākas ES un Eiropas Padomes sponsorētās organizācijas, gan apjomīgas reportāžas medijos par Eiropas reģionu jautājumiem. ASV lielākais laikraksts The New York Times novērojot bretoņu kultūras uzplauksmi Francijas ziemeļrietumu daļā visas Eiropas ietvaros secina, ka "laikā, kad robežas izzūd, minoritāšu identitāte atdzimst." Jāpiemin, ka bretoņi ir tikai viena no Francijas reģionālajām minoritāšu grupām un, lai gan Eiropā potenciālo aizsargājamo minoritāšu valodu skaits sniedzas gandrīz līdz simtam, salīdzinoši maz valodām piešķirts reģionālās vai minoritāšu valodas statuss.
      Apskatot Latvijas valodas situāciju, jāpiebilst, ka laikā, kad Latvija tiks uzņemta Eiropas Savienība latviešu valoda kļūs par vienu no ES oficiālajām valodām, kas nodrošinās Latvijas iedzīvotājus ar iespēju iegūt ES informāciju savas valsts valodā.

Informāciju par Eiropas reģionālo vai minoritāšu valodu hartu
var iegūt Eiropas Padomes informācijas un dokumentācijas centrā Rīgā , K. Barona ielā 14 , tālrunis 7 28 68 65