Latvija ir maza, ja vadās pēc kvantitatīvajiem kritērijiem - iedzīvotāju skaita, teritorijas, nacionālā kopprodukta, kā arī ekonomiskajā un drošības potenciāla ziņā. Arī no psiholoģiskā kritērija raugoties, Latvija sevi uztvērusi kā mazu valsti, kura ģeopolitiski atrodas krustcelēs un lielāku valstu interešu zonā. Šodien, kad nepastāv akūti Latvijas kā valsts pastāvēšanas draudi, bet tomēr ņemot vērā minēto raksturojumu, Latvijai kā mazai valstij savu interešu realizēšanai un neatkarības nodrošināšanai ir būtiski sadarboties ar visām ES dalībvalstīm, caur spēcīgām kopējām ES institūcijām. It īpaši tādēļ, ka Latvijā nav izteiktas spēcīgām mazām valstīm piedēvētās īpašības, kā etniski homogēnas valsts pastāvēšana un politiskās elites vienprātība par sabiedrības pamatvērtībām. Tā kā savienību veidošana palielina mazo valstu iespējas ietekmēt lielās valstis, ES uzskatāma par reālāko ceļu šā mērķa sasniegšanā.

* Latvijai ir visi mazām valstīm raksturīgie kritēriji:
kvantitatīvie - neliela teritorija, neliels iedzīvotāju skaits; kvalitatīvie - tā politiski, ekonomiski un militāri ir vāja; kā arī psiholoģiskie faktori - Latvija pati sevi uzskata par mazu valsti. Pirmo kritēriju mainīt Latvijai kā neatkarīgai valstij nav reāli. Otro var mēgināt mainīt ilgstošā laikā, ieguldot pūles valsts nostiprināšanā, tomēr no teorijām izriet, ka savienību veidošana palielina mazo valstu iespējas ietekmēt lielās valstis. Tādējādi dalība demokrātiskā valstu savienībā, kuras mērķi ir kopējā labklājība, solidaritāte un ekonomisko atšķirību izlīdzināšana, ir vienīgais ceļš, kā paaugstināt mazas valsts lomu un nodrošināt tās interešu realizēšanu starptautiskajā politiskajā sistēmā. Līdz ar to dalība ES, kura ir starpnacionāla valstu savienība ar augstāk minētajiem mērķiem ir veids, kā mazai valstij nosargāt savu neatkarību un palielināt noteikšanas spējas.

* Nacionāla valsts kā politikas subjekts ir primāra, jo jebkura organizācija, kā piemēram, ES, var arī beigt eksistēt, bet nacionālās valstis tupinās pastāvēt.

Attīstības tendences Eiropā pierāda, ka arī ES ietvaros noteicošās ir un paliek nacionālās valstis ar savu savdabību, neatkarīgi no to lieluma. Tātad, Latvijai jāsaglabā savs neatkarīgās valsts statuss, kas ir fundamentālākā no vērtībām, taču jāiemācās izmantot tās priekšrocības un iespējas, kuras dod dalība demokrātisku valstu savienībā; un pielietot ārējās pārstāvniecības spējas starptautiskās sistēmas spēku un resursu mobilizēšanā savas politikas labā.

* Manuprāt, bremzējošs faktors Latvijai ir psiholoģiskais kritērijs, saskaņā ar kuru maza valsts sevi uzskata par mazu valsti. Tikai pārvarot sevī šo iesakņojušos mazas nabaga valsts kompleksu un apzinoties sevi kā indivīdu un savu piederību patstāvīgai valstij, bet, plašāk skatoties, arī Eiropai, ir iespējams panākt stabilu valsts attīstību. Dalība attīstīto Eiropas valstu savienībā ir izaicinājums Latvijai, kura tikai nesen nostājusies uz patstāvības ceļa. Lai mūsu valsts kļūtu par pilnvērtīgu savienības locekli un pietuvotos bagātākajām valstīm ekonomiski, Latvijas iedzīvotājiem ir jāsāk ar apziņu, ka esam spējīgākie pasaulē. Par to īpaši būtu jādomā politiķiem, redzamākajām personībām, kuri veido sabiedrības viedokli.

* Latvijai jāizmanto savā labā mazas valsts īpašība, ka tā, būdama neliela un relatīvi caurspīdīga sociāla vienība, kurā jaunas sabiedriskās dzīves formas var tikt pārbaudītas daudz vieglāk, ir daudz spējīgāka veikt sociālās izmaiņas, nekā lielas valstis, kuru sociālās struktūras nav tik elastīgas.

* Vērojot Eiropas integrācijas procesus, jāsecina, ka pārņemt pieredzi un ietekmēt citas valstis var arī neatkarīgi no to lieluma. Ja patlaban Latvija mācās no Luksemburgas, tad Ukraina izsaka vēlmi mācīties no Latvijas pieredzes.

* Latvijas politiskās aprindas nepietiekami novērtē faktu, ka politiskās elites vienprātība jautājumā par sabiedrības pamatvērtībām palielina mazo valstu starptautiskās iespējas. Maza valsts var iegūt relatīvi spēcīgas pozīcijas arī ar kvalitatīvām darbībām ikdienas diplomātijā un mazo valstu līderu spēju mobilizēt iedzīvotājus.

* Sarunas un savas valsts interešu pasniegšana un aizstāvēšana, no vienas puses, mazai valstij prasa daudz lielāku spēku koncentrāciju, bet, no otras puses, to resursi ir ierobežotāki. Tas prasa līdzsvara meklēšanu valsts iekšienē, kā arī kvalitatīvu diplomātisko darbību uz āru, lai katrā jautājumā attiecīgi panāktu citu ieinteresēto valstu atbalstu savu interešu realizācijai. Kā piemēru var minēt Lietuvas sarunu vadītāja Vigauda Ušacka, Lietuvas prezidenta un premjera diplomātiskās aktivitātes Nicas samita laikā, kurām pateicoties, Lietuvas pārstāvniecība ES Ministru Padomē ir pieaugusi līdz 7 vietām, lai gan projektos bija pausti centieni to samazināt līdz 5 vietām.

* Mazās valstis ir ieinteresētas spēcīgu ES institūciju pastāvēšanā, jo ar to palīdzību ir iespējams veiksmīgāk realizēt savas intereses. Tam līdzās saglabājas divpusējo attiecību nozīme ar visām dalībvalstīm, jo, piemēram, centrālā ES institūcija - ES Padome, darbojas, pamatojoties uz starpvaldību sadarbību. Par labu tam, ka Latvijai ir būtiski uzturēt vienlīdz labas attiecības ar visām ES dalībvalstīm, liecina arī patreizējā ES rotējošās prezidentūras sistēma, kad prioritātes nosaka katra valsts pēc kārtas.

* Dalībvalstu svars ES lēmumu pieņemšanas procesā ir noteikts par labu mazajām valstīm, kas proporcionāli neatbilst iedzīvotāju skaitam un valsts lielumam. Pēc pēdējiem pamatlīgumu grozījumiem notikusi nobīde par labu lielajām valstīm, tomēr joprojām saglabājas valsts lielumam un iedzīvotāju skaitam neproporcionāla, daudz lielāka mazo valstu ietekme ES institūcijās.

* Latvijai ir būtiski jau šobrīd aktīvi iesaistīties nākamās Starpvaldību konferences sagatavošanā, kura noslēgsies 2004. gadā. Patlaban tiek meklēti risinājumi tām, kāda izskatīsies Eiropas Savienība, kurā Latvija gatavojas ņemt dalību. Latvijai kā mazai valstij ir nepietiekami ieņemt pasīvu nostāju, lai sekotu tam, ko lemj lielvalstis. Lai Latvijas viedokli pamanītu, tam ir jābūt daudzkārt originālākam un veiksmīgāk pasniegtam, nekā to varētu atļauties lielās valstis.

* Pēc paplašināšanās Eiropas Savienības sastāvā būs daudz vairāk mazo valstu. To īpatsvars un savu interešu aizstāvēšanas iespējas palielinās. Tas nozīmē, ka nevietā ir apgalvojumi, ka Eiropas Savienība pamazām likvidē atšķirības starp valstīm un pat apdraud to identitāti. Ja kādas atšķirības arī tiek likvidētas, tad tās ir ekonomiskās atšķirības, bet tas neattiecas uz kultūru un valstisko identitāti, kas mums ir sevišķi svarīgi.

* Attiecībā uz ES paplašināšanu ar lielu skaitu jaunu valstu paralēli vēlmei padarīt Eiropu par miera un stabilitātes zonu gan ES dalībvalstīs, gan kandidātvalstīs dominē valstu nacionālās intereses. Gan lielās, gan mazās valstis meklē iespējas palielināt savu ietekmi.

* Sabiedrības atbalsts ir izšķirošs elements veiksmīgā paplašināšanās procesa norisē. Tomēr šis atbalsts pēdējā laikā krities kā ES dalībvalstīs, tā arī kandidātvalstīs. To lielā mērā izraisa nepietiekama sabiedrības iesaistīšana šo jautājumu risināšanā, kā arī nepietiekama sabiedrības informēšana par ar ES saistītajiem procesiem.

Copyright 2001 Saeimas Eiropas Savienības Informacijas Centrs