Nu jau piekto gadu sievietes Irānā sastāda 60 procentus no visiem studēt gribētājiem. Zemē ar islama iekārtu tā ir pārsteidzoša parādība, kuru konservatīvākās aprindas jau gatavojas iegrożot. Irānas sieviešu atsaucība studijām ieviesusi jūtamas pārmaiņas tradicionāli vīriešu dominētajā sabiedrībā. Irānietes izmanto universitāti kā izdevību tikt prom no mājām, atlikt izprecināšanu un pavērt sev lielāku brīvību, karjeras iespējas un sabiedrisku atzinību.

Sociālo zinātņu profesors Parīzē doktors Sajīds Peivandi pēta ar jautājumus, kas saistīti ar Irānas izglītības sistēmu. Viņš pareģo, ka sieviešu vērā ņemamā klātbūtne augstākajās mācību iestādēs būtiski ietekmēs valsts nākotnes attīstību: “Irāniešu meiteņu apbrīnojamais progress izglītībā pēdējā desmitgadē jāuzskata par sabiedrisku fenomenu, jo tam būs sekas sociālajās attiecībās un darba tirgū. Tas mainīs sieviešu statusu gan sabiedrībā, gan ģimenē, un jo stipri noteiks Irānas nākotni.”

Peivandi vēl ironiski piezīmē, ka tā bija 1979.gada revolūcijas skolu islamizēšana, kas pavēra meitenēm no konservatīvām ģimenēs ceļu uz izglītību: “Modernas vidus šķiras irāniešu ģimenes savas meitas sūtīja skolā jau pirms revolūcijas un turpināja viņas izglītot arī pēc tās. Es domāju, ka pārmaiņas, kuras ieviesa revolūcija, ir jāuzskata par cēloni tam ko redzam šobrīd. Proti, ka tradicionālas ģimenes, kuras agrāk nebija savas meitenes sūtījušas skolās, jo skolotāji mēdza būt vīrieši un skolas nebija islamiskas, tagad gūst lielāko labumu no skolu islamizācijas. Tagad nevar vairs aizbildināties, ka skolās sajaucas abi dzimumi, un tādēļ meitenēm jāpaliek mājās.”

Un tā, visādu sabiedrisko šķiru meitenes nonāk līdz augstākajai izglītībai, un no tās, ieplūstot darba tirgū, ieņem profesionālas vietas publiskajā un privātajā sektorā. Sievietes kļūst arvien aktīvākas arī biznesā. Šobrīd tikai 10 procentu nodarbināto Irākā ir sievietes, bet šis procents dramatiski pieaugs, jo viņas sastāda universitātēs studējošo vairākumu. Peivandi raksturo vēsturiskās pārmaiņas: “Revolūcijas sākumā jaunais reżīms atlaida trešo daļu strādājošo sieviešu. Tās bija sekretāres un ierēdnes, bet tagad sievietes atgrieżas darba tirgū kā inżenieres un vadītājas. Irānas darba tirgū ienāk speciālistes, kuras var vīriešus atvietot. Tā ir liela pārmaiņa sabiedrībā, kur priekšroka allaż bijusi vīriešiem.” Biroju vai banku direktores – sievietes, kas izrīko sev pakļautos darbiniekus, arī vīriešus, Irākā jau kļuvusi parasta lieta. Skarta ir arī ģimenes dzīve. Ļaudis precas vēlāk, tiem dzimst mazāk bērnu. Un tas ir sieviešu augstās izglītības līmeņa dēļ, kas liek tām uzstādīt augstākas sabiedriskās prasības.

Nav brīnums, ka irāņu varas aprindās šādas pārmaiņas rada bażas. Konservatīvisti sūrojas, ka zūd tradicionālās vērtības. Parlamentā kāda deputāte nesen norādīja, ka labi izglītotām sievietēm sašaurinās precību izredzes. Izglītības ministrija ierosinājusi kvotas sistēmu studijām, piemēram, medicīnā, kur sievietes ir lielā vairākumā. Kā uzskata konservatīvisti, izglītība ir vainīga pie sieviešu nevēlamās “brīvestības”. Turklāt ir vēl kāds biedējošs aspekts universitāšu beidzējiem Irānā. Proti, izglītoto jau šobrīd Irānā ir vairāk nekā atbilstošu darba vietu, un situācija ar darba vietu deficītu nākotnē vēl vairāk pasliktināsies.