Spānijā šodien karogi bija pusmastā, un nācija sēroja. Madridē, izvadot sestdien Irākā nonāvētos septiņus spāņu slepenā dienesta darbiniekus, viņiem cieņu parādīja karalis Huans Karloss ar karalieni Sofiju, kroņprincis Felipe, premjerministrs Hosē Marija Aznars, daudzi ministri un citi valsts pārstāvji. Ceremonija notika pie slepenā dienesta galvenās mītnes un noskaņa bija nospiedoša.

Ceremonijai televīzijas tiešraidē sekoja vai visa Spānija, un daudz kas atgādināja nesenos sēru kadrus no Itālijas. Spāņi sēro, un vairākums ir pret sava karaspēka iesaistīšanos Irākā. Sākusies arī vainīgo meklēšana. Pēc avīżu informācijas, esot norādījumi, ka slepenā dienesta speciālistu nāvē vainojams kāds nodevējs. Slepenā dienesta darbinieki īsi pirms izbraukšanas mainījuši savu grafiku un maršrutu. Tomēr viņiem sekots un 30 kilometrus uz dienvidiem no Bagdādes sākusies apšaude sākusies gan no ceļmalas, gan arī no aizmugures. Jau oktobrī Irākā tika noslepkavots kāds Spānijas slepenā dienesta darbinieks. Atkārtotie zaudējumi vedinot uz domu, ka te darīšana ar plānveidīgu rīcību. Spānijas bruņoto spēku vadītājs Nedžefas provincē, pulkvežleitnants Hosē Luizs Gutīrezs norāda, ka tik īsā laikā zaudējot tik daudz slepenā dienesta darbiniekus”, tagad viņi esot “gluži vai akli”.

Spānijas politiskā vadība apliecināja, ka no Irākas netiks izvests karavīru kontingents. Līdzīgas apņēmības pilnas ir arī citas valstis, kuras atbalsta ASV politiku Irākā. Citas valstīs tomēr sāk šaubīties par savas rīcības pamatotību. Taizemes ārlietu ministrs Sukrakiarts Sathirathai norādījis, ka, iespējams, būs jāapsver Irākā izvietoto 443 medicīnisko un inženiertehnisko vienību karavīru izvešana. Ungārijā opozīcija izvirza līdzīgas prasības. Japānas premjers Juničiro Koizumi norāda, ka nedrīkst padoties ekstrēmistu spiedienam, un apliecina, ka japāņu karavīri nākotnē noteikti tikšot sūtīti uz Irāku. Vienīgi tas notikšot tad, kad Tokijai šķitīs pareizais brīdis.