Kamēr no Irākas galvaspilsētas Bagdādes ik dienas nāk ziņas par uzbrukumiem ASV karavīriem, Hillas pilsētā, kur izvietoti Polijas,Lietuvas un Latvijas karavīri, vismaz līdz šim, ir bijis diezgan mierīgi. Tā stāsta Radio Brīvā Eiropa korespondents Valentīns Mite, kurš pirms dażām dienām apmeklēja Hillas pilsētu.

Hilla atrodas aptuveni 80 kilometrus uz dienvidiem no Irākas galvaspilsētas. Tā ir Polijas kontrolei iedalītā zona, un tieši šajā pilsētā līdzās apmēram 350 poļu karavīriem misijā iesaistīti arī 45 lietuviešu un 45 latviešu karavīri. Viņi visi dzīvo vienā milzīgā telpā bijušā šaujamieroču fabrikā, un viņu pienākumos - nakts patruļas, militāro vietu apsardze, konvoju pavadības nodrošināšana un palīdzība irākiešu policistiem. Karavīru savstarpējās sazināšanās valoda kā noteikums ir angļu valoda, kaut gan latvieši un lietuvieši bieżi vien savā starpā sarunājas krieviski.

Taču lietuviešu karavīru komandieris Rims Čjopaņonis ir apbēdināts par to, ka vietējiem irākiešiem tā arī nav skaidrības par to, no kurienes tie vai citi karavīri nāk. “Visumā viņiem ir pagrūti atšķirt mūs, lietuviešus, no pārējiem karavīriem. Tikai izglītotākie zina, kas ir Lietuva un kur tā atrodas. Viņi domā, ka mēs esam poļi. Mēs rādām viņiem savas emblēmas - savu valsts karogu, valsts nosaukumu, kas uzrakstīts uz emblēmas. Taču tik un tā viņu acīs paliekam poļi.”

Savukārt, Hillas iedzīvotāji pārmet, ka karavīri tieši tāpat neko daudz nezina par tradīcijām un paradumiem vietā, kur viņi ieradušies uzturēt kārtību un drošību. Bet kādas kultūru un uzvedības atšķirības tad latviešu un lietuviešu karavīri līdz šim ir uztvēruši? Latvijas serżants Mareks Antonovičs stāsta, ka daudziem vietējiem iedzīvotājiem esot ieroči un tiklīdz paliekot tumšs, šaudīšanās gaisā esot pavisam parasta lieta: “Galvenokārt viņi šauj gaisā. Tad, kad viņiem ir kādi svētki vai kāzas, viņi vienkārši visu laiku šaudās.”

Bet lietuviešu kapteinis Rims Steponavičus min, ka Irākā valda pavisam citāda laika izpratne: “Mūsu kultūrā, ja kādam palūgsi izdarīt kaut ko 10 minūtēs, tas tiks izdarīts laikā. Irākieši, kad viņi saka, ka tas prasīs 10 minūtes, tik un tā novilcinās to līdz divām vai trim stundām.” Taču vislielākā pacietība viņiem vajadzīga, mēģinot irākiešus nostādīt vienā līnijā – tā apgalvo lietuvietis Darjus Augustinas: “Ar to baru ir neiespējami tikt galā. Viņi nesaprot, ko tas nozīmē – rinda. Viņi atnāk pēc algām, sarodas pūlis un tad viņi visi reizē grib to naudu dabūt.”

RBE korespondents par dzirdēto apvaicājas vienam no bijušajiem Irākas armijas karavīriem Mohammedam, kurš arī ir viens no tiem, kas ir atnācis saņemt savu algu, kā viņš saka – ‘no poļiem’. Mohammeds teic , ka tā neesot taisnība, ko par viņiem stāsta, viņaprāt, karavīri paši esot pārāk nervozi un no vienkāršām lietām radot sajukumu: “Es gribētu teikt tieši pretējo. Cilvēki Hillā zina, kā sastāties rindā. Tie ir poļi, kas taisa satiksmes sastrēgumus un haosu. Man piemēram pieder taksis. Un vēl pirms dażām dienām poļi uzskrēja manai mašīnai un tā arī mani atstāja vienu pašu, pat neaprunājoties. Ziniet, amerikāņi gan būtu apstājušies.” Viņaprāt, amerikāņu karavīri bijuši daudz labāki, jo mācējuši kontaktēties ar cilvēkiem.

Tam piekrīt arī pusaudzis Safāhs: “Viņi nāk un piekauj mūsu cilvēkus. Amerikāņi vismaz mūs respektēja, pat bērnus respektēja. Bet poļi nerespektē pat vecus cilvēkus.” Par‘poļiem’ Hillas iedzīvotāji mēdz saukt gan poļu, gan arī lietuviešu un latviešu karavīrus.

Savukārt Ali, vēl viens bijušais Irākas armijas karavīrs, tam nepiekrīt. Viņam šķiet, ka baltiešu un poļu karavīru izturēšanās ir labāka nekā ASV karavīriem. Ali saka, ka cilvēkiem Hillā neesot īsti ko darīt un par vienīgo izklaidi noderot tenkošana. Un tā viņi visu laiku tenko, un jo neticamākas baumas, jo vairāk viņi tām ticēs, - stāsta irākietis RBE korespondentam Valentīnam Mitem.