Hāgas starptautiskā kara tribunāla ieslodzītais Slobodans Miloševičs ir nolēmis atgriezties politikā un cieši apņēmies šī gada 28.decembrī piedalīties Serbijas parlamenta vēlēšanās. 2000.gadā viņu, pamatojoties uz starptautiskajām prasībām un puču paša mājās, no varas atstādināja. Taču Miloševičs visu šo laiku ir saglabājis savas Serbu sociālistiskās partijas goda prezidenta titulu.

Iesākumā neliels atskats divus gadus tālā vēsturē. 2001.gada aprīlis -pieci šāvieni tumsā pakaļ aizbraucošajai mašīnu kolonai un meitas Marijas izmisīgais kliedziens:” Nepadodies, labāk mirsti!” vēstīja, ka 36 stundu ilgušās pārrunas un gaidīšana ir beigusies. Slobodans Miloševičs padevās bez asinsizliešanas kaut gan sākumā draudēja, ka nošaus sevi un ģimenes locekļus.

Cilvēks, kura ēna klīst pār masu kapiem Bosnijā, Horvātijā un Kosova, kuru tautā dēvē par dzīvības un nāves pavēlnieku, tika nogādāts Belgradas cietuma īpašā luksus kamerā. Tiesnesis Gorans Čavlina atzīmēja, ka apsūdzība bijušajam diktatoram, tiks uzrādīta 30 dienu laikā. Tikmēr varas iestādes atviegloti uzelpoja, jo Miloševičs cietumā nogādāts 11 stundas pirms ASV un Hāgas tribunāla noteiktā termiņa, un tas nozīmēja, ka Dienvidslāvija nezaudēs Amerikas solītos miljonus valsts attīstībai. Taču tas nenozīmēja, ka Slobodana Miloševiča drāmai varēja nolaist priekškaru.

To, ka Slobodans Miloševičs ir iekļauts partijas listē ar numuru viens šonedēļ apliecināja Serbu sociālistiskās partijas vadība. Savukārt politologi norāda, ka neskatoties uz to, ka bijušais diktators savā zemē ir zaudējis popularitāti, politikā viņš domā atgriezties īstajā, varētu pat teikt, pareizajā brīdī. Pēdējo mēnešu notikumi rāda, ka Balkānos pie varas atgriežas nacionālisti, jo cilvēki ir vīlušies pēckara reformu ieviesējos; politiķos, kas varbūt spējuši saprasties ar starptautisko sabiedrību, bet valstu sociālos un ekonomiskos jautājumus atstājuši novārtā. Gan Serbijas, Horvātijas, gan arī Bosnijas vēlēšanās lielāko tautas atbalstu guva tieši nacionālistiski noskaņotie spēki. Martā Serbijā tika nogalināts premjerministrs un koalīcijas “Serbijas demokrātiskā opozīcija” vadītājs Zorans Džindžičs. Tā ir tā pati koalīcija, kas 2000.gadā gāza diktatoru Miloševiču no troņa. Kaut arī politiķu starpā jau agrāk valdīja nesaprašana, tomēr līdera nāve pielika punktu koalīcijas stabilitātei.

Belgradas politologi prognozē, ka valdošo nesaskaņas vēlēšanās ļoti palīdzēs Sociālistiskajai partijai, kā arī Serbu radikālajai partijai, kuras priekšgalā ir Miloševiča tuvs kara laika un šobrīd Hāgas cietuma biedrs, ģenerālis Vojislavs Šešeļs. Sociologu aptaujas vēsta - ja vēlēšanas Serbijā notiktu rīt, tad radikāļi plūktu uzvaras laurus un sociālisti būtu pārvarējuši 5 % barjeru. Tā kā Slobodans Miloševičs sarakstā ir pirmais, tad šo barjeru būtu pārkāpis arī viņš. Vienlaikus veikta vēl kāda aptauja, un tās iziet, ka katrs trešais serbs vēlētos, lai valstī demokrātiskās republikas vietā būtu monarhija.