|
![[image]](/images/newstitle.gif)
3. decembris, 2003.g.
Gruzija - EDSO, Krievijas un Vašingtonas uzmanības lokā
Dainis Mjartāns
Nīderlandes pilsētā Māstrihtā noslēgusies Eiropas Drošības un Sadarbības organizācijas ārlietu ministru sanāksme, kuras uzmanības lokā bija cilvēktiesības un konflikti Eiropā, un - īpaši stāvoklis Gruzijā. Taču sarunas par Gruzijas tālāko attīstību notika ne vien Māstrihtā, bet arī Maskavā, kur uz konsultācijām bija ieradušies atsevišķo Gruzijas reģionu - Adžārijas, Dienvidosetijas un Abhāzijas vadītāji.
Vašingtona savukārt uzmanīgi raugās, lai Gruzijā notiktu jaunas vēlēšanas. Par to pēc tikšanās ar pašreizējo Gruzijas prezidenti Nino Burdżanadzi izteicās ASV ārlietu ministrs Kolins Pauels. Māstrihtā no Pauela bija dzirdami kritiski vārdi par Krievijas karaspēka klātbūtni Gruzijā, kuru Maskava esot aizmirsusi izvest. Kā zināms, Gruzijas pašreizējā prezidente Burdżanadze aiz slēgtām durvīm ir tikusies ar Krievijas ārlietu ministru Igoru Ivanovu, un tur, visticamāk, tika apspriests arī Krievijas armijas jautājums. Krievija savas karabāzes Gruzijā ir paturējusi pēc PSRS sabrukuma 1991.gadā. Burdżanadzi savukārt satrauc Gruzijas autonomo reģionu pārstāvju konsultācijas ar Maskavas politiķiem. Pēc viņas vārdiem, šīs konsultācijas graujot visus pozitīvos signālus abu valstu attiecībās.
Par to, kas Maskavā tiek runāts, īstas skaidrības nav. Taču Krievijas masu mediji šīm sarunām velta visnotaļ lielu uzmanību. Viens no ekspertiem, Nacionālās Stratēģijas padomes direktors Staņislavs Belkovskis radio Brīvā Eiropa izteicās, ka viena no iespējām varētu būt federālas Gruzijas valsts izveide. Plāns paredz, ka nākamo gadu laikā Gruzija varētu tikt pārveidota par federatīvu valsti ar septiņiem reģioniem, kas iekļautu arī Abhāziju, Dienvidosetiju un Adżāriju; tās teritorijas, kuras de facto jau labu laiku Tbilisi nav spējīga kontrolēt.
Pārejas laika prezidente Nino Burżdanadze līdz šim uzsvērusi Gruzijas teritoriālā integritātes saglabāšanu un izmaiņas valsts ārpolitikā. Pirms nedēļas arī Adżārijas autonomijas vadītājs Abašidze uzsvēra, ka pamatā atbalsta federatīvas valsts izveidošanu, lai novērstu asinsizliešanu, kā tas bija 90.gadu sākumā. Kā viņš teica: Mums jāizvēlas formulu, un iespējams, vairākas formulas, kuras iedzīvināt Gruzijā. Vienalga, kuru formulu mēs izvēlamies, tai jābūt tādai, lai izvairītos no asinsizliešanas, un tā jāiedzīvina demokrātiskā ceļā.
|
|