Krievijas Valsts Domes priekšvēlēšanu kampaņā dominēja Kremļa atbalstītā partija “Vienotā Krievija”, kura izmantoja savus sakarus ar valsts struktūrām, īpaši radio un TV. Bet kādu taktiku šādos politiskos apstākļos izmantoja pārējās partijas?

Pirms nedēļas Krievijas valsts televīzija pārraidīja interviju ar prezidentu Vladimiru Putinu, kurā viņš izskaidroja, kāpēc viņš atbalsta partiju “Vienotā Krievija”, kurai ir vairākums Valsts Domē. Šī intervija skaidri parādīja, cik viegli varas partija var piekļūt medijiem, savukārt citiem politiskiem spēkiem iekļūt valsts telekanāla lodziņā ir grūti aizsniedzama lieta. To ievērojusi arī Eiropas Drošības un Sadarbības organizācija, kas uzraudzīs parlamenta vēlēšanas. ESDO jau aizrādījusi Krievijai par “nevienlīdzīgajām aģitēšanas iespējām”, uzsverot, ka partija “Vienotā Krievija” savā kampaņā izmanto administratīvos resursus.

Šāds spēcīgs un grūti pieveicams oponents spiedis opozīciju mainīt priekšvēlēšanu taktiku, lai tai izdotos “nozvejot” vēlētāju balsis. Krievijā vecākās opozīcijas partijas -“Jabloko” - vēlēšanu kampaņas vadītājs Daņils Meščerjakovs saka – tā kā “Jabloko” nevar sacensties ar “Vienoto Krieviju” radio un TV ēterā, tad “Jabloko” iet tautās, izdalot iedzīvotājiem aģitācijas materiālus: “Šādu, daudz grūtāku kampaņu mēs veicam pirmo reizi. Esam atvēruši informācijas štābus 330 pilsētās, un lielākajā daļā šo pilsētu, kurās dzīvo ap 50 tūkstošiem cilvēku, mēs izdalījām aģitācijas materiālus un rīkojām piketus. Organizatoriski tas ir sarežģīti, taču tā ir vienīgā iespēja. Ir divi veidi kā uzrunāt vēlētājus: vai nu ar televīzijas starpniecību, par ko es jau minēju, vai nu ar skrejlapiņu palīdzību.”

Turklāt papildus saviem tradicionālajiem piekritējiem, “Jabloko” mēģina piesaistīt arī jaunus vēlētājus no citu politisko strāvojumu vidus: “Viņi pārsvarā ir sociāli orientēti vēlētāji, kuri ir ļoti kritiski vērtē to reformu veidu, kas tiek īstenots pēdējos 10 gados. Varētu teikt, viņi ir sociāldemokrātiski orientēti vēlētāji, kuri iepriekš balsoja pat par komunistisko partiju. Un šiem kreisi noskaņotajiem vēlētājiem mēs veidojām īpašu kampaņu par atšķirīgām tēmām, piemēram, vairāk stāstām par mūsu programmu nabadzības izskaušanai.”

Novērotāji prognozē, ka Kremļa atbalstītā partija “Vienotā Krievija” jaunajā parlamentā varētu iegūt līdz pat 285 vietām, salīdzinot ar 210 deputātu krēsliem pašlaik. Otru lielāko frakciju varētu veidot komunisti, lai gan viņi, visticamāk, piedzīvos kritumu no šī brīža 110 deputātu pozīcijām. Domājams, ka 5 procentu barjeru pārvarēs arī Vladimira Žirinovska Liberāli demokrātiskā partija. Savukārt
“Jabloko”, un otra demokrātiskās opozīcijas grupa “Labējo spēku savienība” varētu arī neiekļūt jaunajā Valsts Domē. Ja partijas neiekļūs parlamentā, to pārstāvji nevarēs startēt arī vietējās vēlēšanās, turklāt kandidātiem būs daudz sarežģītāk kandidēt valsts prezidenta vēlēšanās.

Šogad politiskās partijas Krievijā priekšvēlēšanu kampaņām varēja tērēt daudz vairāk naudas nekā iepriekš - aptuveni 250 miljonus rubļu vai gandrīz 8,5 miljonus dolāru. Kopš “JUKOS” vadītāja Mihaila Hodorkovska aresta oktobrī, nauda krasi samazinājusies partijas
“Jabloko” kasē, jo magnāts bija partijas galvenais atbalstītājs un viņa ziedojumi sastādīja aptuveni pusi no visiem partijas ieņēmumiem.

Finansu grūtības izjūt arī kompartija. Kā radio “Brīvā Eiropa” stāsta komunistu pārstāvis Jurijs Petjakovs, partija dzīvojot, tā teikt, “no roka mutē”: “Mūsu budžets līdz šim bija 50 miljoni rubļu. Bet
“Vienotā Krievija” oficiāli iztērējusi 230 miljonus. Tā kā viņi vēl varētu izlietot 10-mit miljonus. Mēs vēl drīkstētu izlietot 190 miljonus rubļu, taču mums nav tādas naudas. Šodien ir nulle. Tiek runāts, ka ir sagaidāmi kaut kādi ziedojumi no iedzīvotājiem.”

Līdzīgi kā “Jabloko”, arī kompartijas aktīvisti cenšas vēlētājus uzrunāt individuāli, un varas partijas uzmācīgo aģitāciju, mēģina pārvarēt klauvējot pie vēlētāju dzīvokļu durvīm: “Tas ir galvenais mūsu darbības veids, ņemot vērā finansu grūtības un informācijas blokādi, kuru pret mums izvērsušas varas partijas. Mēs strādājām kopā ar saviem aktīvistiem, kuri mums ir gandrīz katrā mikrorajonā, katrā pilsētā. Mēs izmantojām tos plusus, ko dod kompartijas struktūra, ar kuru atšķiramies no citām partijām.”

Komunists Jurijs Petjakovs vēl piemetina, ka viņa partija ir atteikusies no aģitācijas ar plakātu palīdzību, jo šāda taktika izrādījusies neefektīva. Lielāko daļu naudas kompartija iztērējusi reklāmai dažādos televīzijas kanālos. Un vienā šādā reklāmas klipā repa dziedātājs dzied par nabagiem, kuriem nav nākotnes, un ka vienīgie, kuri varot palīdzēt ir, komunisti.