Vācijas un Ķīnas attiecības kanclera Gerharda Šrēdera valdības laikā esot īpaši uzlabojušās, pat līdz tādām līmenim, ka daļa vācu politiķu tās novērtējusi pat par pārāk labām. Šrēders pat apliecinājis savu gatavību Ķīnai pārdot Hanavas kodoldegvielas pārstrādes kombinātu.

Hanavas plutonija pārstrādes rūpnīca Vācijā tika uzbūvēta, lai pārstrādātu atomelektrostacijās izlietoto kodoldegvielu, taču politisku iemeslu dēļ tai nebija lemts sākt darboties. Tā nu Vācija līdz šim bijusi spiesta izvest izlietoto urānu pārstrādei uz Franciju, bet radioaktīvos atkritumus vest atpakaļ apglabāšanai, ko allaž pavadījuši vides aktīvistu protesti. Hanavas rūpnīca stāvējusi bez darbam un loģiska šķiet tās īpašnieku vēlme atbrīvoties no rūpnīcas iekārtām. Iegādāties šīs iekārtas vēlētos Ķīna, un to atbalstījis arī kanclers Šrēders. Taču arī šajā lietā izraisītā skandāla pamatā izrādījušies politiski motīvi.

Pēc aģentūras DPA ziņām, Vācijas kanclers gan solījies plutonija rūpnīcas pārdošanai dot zaļo gaismu tikai tad, ja Ķīna garantēs tās izmantošanu tikai un vienīgi civiliem mērķiem un iekārtas netiks izmantotas militāriem mērķiem, respektīvi kodolieroču radīšanai. Aģentūra DPA informē, ka rūpnīcas īpašniekam – vācu koncernam
“Siemens”, Ķīna šādas garantijas esot pat apsolījusi. Tomēr, kā vēsta laikraksts “Berliner Zeitung”, lielai daļai vācu politiķu nav īstas ticības Ķīnas solījumiem. Vācijas vides ministrs Jurgens Trittīns esot teicis: “Ja vien ir iespējams atrast kādu juridisku pamatojumu rūpnīcas pārdošanas aizliegšanai, tas noteikti ir jāizdara.”

Nepateicīgā situācijā šobrīd atrodas Vācijas ārlietu ministrs Joška Fišers. Vairāki politiķi jau aizrādījuši viņam par pārāk ilgo klusēšanu plutonija rūpnīcas pārdošanas lietā. Fišera partijas biedrs un Bundestāga deputāts Vinfrīds Hermans vairākkārt uzsvēris, ka ārlietu ministra "valodas zaudēšana" esot pārāk uzkrītoša. Tomēr, kā apgalvo laikraksts “Handelsblatt’, Fišers jau oktobrī licis manīt, ka dos zaļo gaismu rūpnīcas pārdošanai. Savulaik Joška Fišers kā Hesenes federālās zemes vides ministrs esot cīnījies pret Hanavas plutonija rūpnīcas iedarbināšanu, un šobrīd ir parādījusies iespēja tikt vaļā no rūpnīcas. Daudzi Hesenes iedzīvotāji atviegloti uzelpotu, ja no viņu zemes pazustu bīstamā celtne. Cita starpā izskanējuši atsevišķi viedokļi, ka pieaugot vajadzībai pēc elektroenerģijas, arī pašai Vācijai var rasties lielāka vajadzība gan pēc atomenerģētikas attīstības, gan izlietotās kodoldegvielas pārstrādes pašu valsts robežās.

Tomēr svarīgākais jautājums šajā lietā esot - vai Ķīna ir tik uzticams pircējs, lai tās rokās nonāktu šāda prece. Diseldorfā iznākošais laikraksts “Handelsblatt’ raksta: “Šrēdera solījumi Ķīnai rada fatālu iespaidu, ka cilvēktiesības un demokrātija tiek pakārtotas ģeostratēģiskām saimnieciskajām interesēm.” Tikmēr Drēzdenē iznākošais izdevums “Sachsiche Zeitung” iebilst, ka plutonija rūpnīcas pārdevējs patiesībā ir nevis Vācijas valsts, bet gan privāts īpašnieks un uzņēmējs – “Siemens”.

Bet kā norāda “Frankfurter Allgemaine Zeitung”, ir saprotama arī Šrēdera īpašā ieinteresētība sadarbībā ar Ķīnu. Jau šobrīd Ķīnā tiekot pārdots vairāk “Wolkswagen” automobiļu nekā pašā Vācijā. Jau šobrīd tirdzniecības apjomu ziņā ar Vāciju, Ķīna esot apsteigusi Japānu. Vācija ir lielākais Ķīnas tirdzniecības partneris Eiropā, un ņemot vērā Ķīnas attīstības tempus, šī valsts pārskatāmā nākotnē būs arī lielākais noieta tirgus pasaulē. Arī politiskajās attiecībās, piemēram, attieksmē pret karu Irākā, Berlīnes un Pekinas viedokļi bijuši daudz tuvāki nekā Berlīnes un Vašingtonas attiecības. Un tas nozīmē, ka Vācijas attiecībās ar Ķīnu, visticamāk, arī turpmāk politika tiks pakārtota ekonomikai.