Japānas ministru kabinets otrdien ārkārtas sēdē pieņēma lēmumu par karaspēka vienību nosūtīšanu uz Irāku. Lēmums nozīmē, ka valdība ir tiesīga laika posmā no šī gada 15. decembra līdz nākošā gada 15. decembrim uz Irāku sūtīt karavīrus, lai palīdzētu valsts atjaunošanā.

Lēmums nekā nesaka par konkrēto nosūtīšanas datumu, vai karaspēka apjomu. Tomēr novērotāji izsakās, ka runa esot par 500 līdz 700 karavīriem, kuri iespējams jau nākošā gada sākumā dotos uz Irāku. Pašlaik tiek spriest, ka japāņi tikšot izvietoti Irākas dienvidos Basras apkaimē, kur stāvoklis tomēr esot drošāks. Valdība varētu karaspēku arī nesūtīt, jo tas, kā tiek norādīts, esot atkarīgs no drošības stāvokļa. Tātad kā to novērtēs valdība. Premjera Juničiro Koizumi rīcība gan neliecina, ka viņš šaubītos, vai karavīrus var sūtīt.

Otrdien pēc sarunas ar valdības koalīciju atbalstošās Jaunās Kumeito partijas līderi Takenori Kanzaki, kas piekrita karaspēka nosūtīšanai, ministru kabinets lēma atbilstoši premjera Koizumi vēlmēm, kas šķiet atviegloti norādīja: "Šīs dienas ministru kabineta sēdē mēs apstiprinājām pašaizsardzības spēku nosūtīšanu uz Irāku, lai tie veiktu humānās palīdzības un atjaunošanas darbu."

Japānas Konstitūcijas gan nepieļauj karaspēka sūtīšanu uz ārzemēm. Būtībā pat tā eksistence ir pretrunā ar Konstitūcijas autoru uzskatiem, ka valsts kura Otrā pasaules kara laikā izrādīja tik agresīvu militārismu vairs nekad nedrīkst kļūt par draudu citiem. Tomēr Japānas politiķi savu Konstitūciju tulko arvien plašāk, un premjers Juničiro Koizumi pat iestājas, ka tā jāmaina un jāšķiras no šī pacifistiem cienīgā ierobeżojuma.

Japānai ir armija, kuru gan dēvē par pašaizsardzības spēkiem, un parlaments jau 1992. gada nolēma, ka šīs vienības drīkst atstāt arī Japānu un piedalīties ANO Miera misijās. Tomēr tagad sperts solis vēl tālāk, jo iztiek bez ANO mandāta. Karavīri, kuri oficiāli nosūti palīdzības un atjaunošanas darbam ir ārsti, sapieri un inżenieri. Tomēr reizē paredzēts līdzi ņemt Japānas rīcībā esošo smago artilēriju, mīnmetējus, prettanku dūres un cita veida smagos ieročus. Protams, viss paredzēts tikai pašaizsardzībai.

Kopš Otrā Pasaules kara beigām tā būs Japānas karavīru bīstamākā misija, kas turpat 60 gadus kaujās nav izšāvuši nevienu šāvienu un nav arī cietuši zaudējumus. Sabiedriskā doma ir pret to. Aptaujas liecina, ka tikai 17 procenti atbalsta valdības politiku, 53 procenti piekristu karavīru nosūtīšanai uz Irāku, ja tur patiesi valdītu miers, tātad runa būtu par īstu miera misiju, bet 28 iebilst pret to principiālu apsvērumu dēļ. Tomēr japāņi taisās braukt, jo premjera skatījumā tas nepieciešams, lai saglabātu labas attiecības ar valsts svarīgāko drošības garantu ASV.