Lai gan pašlaik vēl Krievijā un ārpasaulē tiek vērtēts Krievijas Valsts domes vēlēšanu iznākums, tur starts jau pasludināts jaunai valsts mēroga kampaņai.

Jau 11.decembrī, Krievijā oficiāli startē prezidenta vēlēšanu kampaņa. Kā paziņoja Krievijas parlamenta augšpalātas - Federācijas padomes – priekšsēdis Sergejs Mironovs: "Pēc Federācijas padomes lēmuma, Krievijas Federācijas prezidenta vēlēšanas notiks 2004.gada 14.martā.”

No 11.decembra potenciālie prezidenta krēsla kandidāti var sākt savas izvirzīšanas procedūru. Ne vēlāk kā 25 dienas kopš kampaņas oficiālā sākuma tie jāizvirza politisku partiju unvēlēšanu apvienību kongresos. Arī individuāli Krievijas pilsoņi var izvirzīt sevi par prezidenta kandidātiem, tikai tālab viņiem jāsakopo atbalsta grupa ar ne mazāk kā 500 cilvēkiem. Kandidāta reģistrēšanai jāsavāc divu miljoni vēlētāju parakstu. Tas toties nav jādara to partiju kandidātiem, kas parlamenta vēlēšanās pārsniegušas piecu procentu robeżu.

Uz šo dienu vienīgi visu prezidenta vēlēšanu veterāns Vladimirs Żirinovskis skaidri paudis nodomu atkal cīkstēties par šo posteni. Vēl rudenī par komunistu gatavību izvirzīt savu kandidātu, teica Genadijs Zjuganovs: “Pašreizējos apstākļos es esmu vienīgais Putina reālais oponents. Tāpēc viņi dara visu, lai “Jeģinaja Rossija” ievilktu Domē un laupītu mums tik daudz balsu, cik vien var.”

Grūtas sarunas par iespējamu kopīgu liberālo partiju kandidātu laikam gan gaidāmas starp Labējo spēku savienību un partiju “Jabloko”.
Pašreizējais prezidents oficiālu paziņojumu par balotēšanos nav sniedzis, taču partijas “Jeģinaja Rossija” līderis Boriss Grizlovs pagājušomēnes sacīja, ka partija ir gatava izvirzīt viņa kandidatūru.

Tikmēr pretrunu pilnās Domes vēlēšanas Krievijā mainījušas Putina tēlu okeāna viņā krastā. Saziņas līdzekļi un apskatnieki nu pauż šaubas, vai prezidenta Buša veidotās uzticēšanās attiecības ar Kremļa saimnieku nav bijušas veltas. Komentētāji stipri kritiski vērtē vēlēšanu iznākumu un prasa, lai Baltais nams savu kursu pret Maskavu darītu stingrāku.

“Los Angeles Times" ir tikai viena no vadošām ASV avīzēm, kas uzskata, ka svētdienas vēlēšanas iezīmējušas “soli atpakaļ autoritāra reżīma virzienā”. Analītiķi lēš, ka pēdējos mēnešos ASV pārāk maz ko darījušas, lai Krievijā novērstu parādības, kas vērtējamas kā draudi demokrātijai un cilvēka tiesībām.

Taču Vašingtonai ir vajadzīgas labas atiecības ar Kremli, lai vairākos virzienos sekmētos tās mērķi – īpaši Ziemeļkorejas un Irānas piespiešanai atteikties no atomieroču programmām. Krievija kā ANO Drošības Padomes pastāvīgā dalībvalsts ir svarīga ASV darbības atbalstam Irākā.

Buša administrācija līdz šim atturējusies no jelkādiem brīdinājumiem, to vietā krievu deputātus aicinot turpināt strādāt reformu labā. Taču avīżnieki, kā piemēram, lielā “Los Angeles Times”, pauż domu, ka Baltais nams “var atļauties pabrīdināt Putinu atturēties no tās krievu un padomju līderu varaskāres takas, pa kuru soļoja gan cari, gan Staļins, gan Breżņevs.”