Politiskie novērotāji turpina izvērtēt Krievijas valsts domes vēlēšanu rezultātus, pievēršoties jautājumam – kādu ietekmi prezidenta Putina un nacionālistisko partiju lielie panākumi atstās uz Krievijas kaimiņvalstīm, uz tā saucamajām “tuvējām ārzemēm”.

Krievu analītiķis Pāvels Felgenhauers laikrakstā “Moscow Times” vakardienas numurā saka, ka Valsts domes vēlēšanu rezultāti neapšaubāmi ļaus Maskavai uzsākt agresīvus centienus pilnībā dominēt visās pēc-padomju republikās, nomainot pēc savas patikas valdības, destabilizējot tās valstis, kas pretojas šādai integrācijai un nepieciešamības gadījumā pat anektējot atsevišķas kaimiņu teritorijas.

Interesanti, ka Gruzijas jaunākās revolūcijas vadītājs un pašreizējais prezidenta kandidāts Mihails Saakašvili, kuru varbūt vistiešāk varētu skārt šis Felgenhauera pareģojums, ir glużi citās domās. Viņam varas koncentrēšanās Putina rokās šķiet apsveicama. Saakašvili vakar izteicās: “Putina varas nostiprināšanās ir laba vismaz tā iemesla dēļ, ka mēs turpmāk zināsim, ar ko runāt. Tagad neviens nevarēs teikt, ka pastāv divas, vai piecas, vai desmit Krievijas. Tagad Krievija būs tikai viena. Tā būs centralizēta, tai būs viens līderis un mums ar viņu būs jārunā, lai nokārtotu lietas. Mūsu attiecības tiks balstītas uz faktu, ka mēs esam atsevišķa valsts, kurai pašai ir savas intereses.” Tā optimistiski vakar izteicās Saakašvili, tuvāk gan nepaskaidrojot, ko viņš nolēmis darīt, ja Putins šo pēdējo faktu neņemtu vērā.

Armēnijas opozīcijas politķis Vazgens Manukjans ir piesardzīgāks: “Es domāju, ka Krievija mūsu reģionā piekops stingrākas rokas politiku. Krievijas rīcība būs vieglāk prognozējama. Mums tas varētu nozīmēt gan labas, gan arī sliktas konsekvences.”

Bet politiskais analītiķis Aleksis Vatanka Krievijas politiskā attīstībā saredz paralēles ar Vidusāzijas valstīm: "Krievijā ir sākušās runas, ka tā kļūst par vienas partijas valsti. Es tam varu tikai pievienoties – tas aizvien vairāk un vairāk sāk atgādināt to, ko mēs redzam Vidusāzijā."