Tieši pirms gada, 21.novembrī Saeima par īpašu uzdevumu ministru sabiedrības integrācijas lietās apstiprināja bezpartijisko Nilu Muižnieku. Atskatoties uz gada laikā paveikto, ministrs atzīst, ka aizvadītais gads nav bijis viegls. Kādēļ?

Īpašu uzdevumu ministra amats sabiedrības integrācijas lietās tapa pēc Latvijas Pirmās partijas iniciatīvas, un šī partija kā kandidātu ministra postenim nosauca Latvijas Cilvēktiesību un etnisko studiju centra tā brīža direktoru, bezpartijisko Nilu Muižnieku. Ministra sekretariāts ar pilnu jaudu gan sāka strādāt tikai jūnijā, kad tika aizpildītas visas štata vietas un birojs pilnībā iekārtots. Taču jau augustā pienāca brīdis, kad Nils Muižnieks tik tikko nezaudēja amatu. Cenšoties izpildīt premjera strikto prasību samazināt izdevumus nākamā gada budžetā, apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK un Zaļo un zemnieku savienība ierosināja likvidēt īpašu uzdevumu ministra posteni sabiedrības integrācijas lietās, jo tās darbība esot nekompetenta un neapmierinoša esot arī sekretariāta kadru politika.

Nils Muižnieks pārmetumiem nepiekrita, norādot, ka priekšlikums likvidēt viņa ministriju ir "klajš populisms budžeta apspriešanas laikā", jo neko daudz ietaupīt neizdosies - sekretariāts valsts kasei izmaksā tikai 300 tūkstošus latu gadā.

Līdz ar aicinājumiem likvidēt ministriju, vienlaikus izskanēja brīdinājumi, ka šādu valdības soli nesapratīs starptautiskās organizācijas. Kā sarunā ar radio “Brīvā Eiropa” augustā teica Naturalizācijas Pārvaldes priekšniece Eiženija Aldermane, īpašu uzdevumu sekretariāts sabiedrības integrācijas lietās ir Latvijai nepieciešama institūcija, kas uzņēmusies risināt politiski ļoti jutīgus jautājumus.

Nilam Muižniekam un viņam vadītajai ministrijai adresētā kritika pierima līdz ar viņa iestāšanos Pirmajā partijā. Tagad atskatoties uz norisēm augustā, Muižnieks atzīst, ka kļūstot par politisku ministru viņam ir kļuvis vieglāk strādāt. Izvērtējot gadu ministra krēslā, Nils Muižnieks secina, ka šis gads bijis grūts, jo izpratne par sabiedrības integrāciju Saeimā un valdībā nav vienota.

Kā lielākos īstenotos projektus, Muižnieks min divus pasākumu ciklus: projektu pierobežas pašvaldībās "Ar mums sākas Latvija", kā arī 13 Latvijas pilsētās sākto semināru ciklu "Tolerance, ieklausīšanās, sapratne publiskajā komunikācijā - integrētas sabiedrības pamats". Ministrs arī uzsver, ka, viņaprāt, jāpalielina mazākumtautību nevalstisko organizāciju iespējas, lai sabiedrībā veidotu dialogu.

Runājot par tuvākās nākotnes darbiem, Nils Muižnieks uzsver, ka līdz nākamā gada 1.maijam Latvijai obligāti jāievieš divas Eiropas Savienības direktīvas par rasu diskriminācijas novēršanu. Sekretariāts turpinās darbu arī pie dažādu programmu izstrādes, te jāmin, programma pret neiecietību un diasporas programma. Bet galvenā vērība nākamgad tikšot pievērsta mazākumtautību jauniešiem un naturalizācijas veicināšanai, jo daudzi vecāki nemaz nezinot, ka var savus nesen dzimušos bērnus reģistrēt kā Latvijas pilsoņus.