Lai lauksaimnieki jau nākamajā gadā varētu saņemt tiešos maksājumus no Eiropas Savienības, tad viņiem līdz 31.decembrim ir jāreģistrējas Lauku atbalsta dienesta reģionālajās lauksaimniecības pārvaldēs un jāreģistrē savas zemes platības. Raidījuma turpinājumā palūkosimies, vai zemnieki izmanto iespēju savlaicīgi pieteikties Eiropas Savienības tiešo maksājumu saņemšanai.

Lauksaimnieku un zemes platību reģistrācija sākās 1.oktobrī, un tā nepieciešama, lai Lauku atbalsta dienests varētu nodrošināt savlaicīgu pieteikumu iesniegšanu Eiropas Savienības tiešo maksājumu saņemšanai jau 2004.gadā, kā arī aprēķināt un izmaksāt atbilstošas summas. Jāuzsver, ka patreiz notiekošā reģistrācija nebūt nenozīmē automātisku pieteikšanos uz Briseles naudu. Šobrīd vienīgi tiek veidota datu bāze, kurā būs ziņas par lauksaimniekiem, kas varētu būt potenciālie Eiropas Savienības tiešo maksājumu saņēmēji.

Bet kas notiks, ja zemnieks līdz 31.decembrim nepaspēs reģistrēties? Lūk, ko saka Zemgales Reģionālās lauksaimniecības pārvaldes vadītāja vietnieks Guntis Liepa:“tiem, kuri atnāks pēc 1.janvāra mēs nevaram garantēt, ka viņi saņems 2004.gada maksājumus. Protams, šie zemnieki tiks reģistrēti un viņi saņems šos tiešos maksājumus, taču tas notiks atkarībā no tā, cik ilgā laikā izdosies tikt skaidrībā par viņu zemēm.”

Vai lauksaimnieki izmanto iespēju reģistrēties Eiropas Savienības tiešo maksājumu saņemšanai jau nākamajā gadā? Kā norāda Guntis Liepa, Zemgales zemnieki pagaidām ir visai kūtri un pagaidām īpaši nesteidzas pieteikties. Lielāku zemnieku aktivitāti gribētu redzēt arī Ziemeļkurzemes reģionālās lauksaimniecības pārvaldē Talsos. Kā informē Pārvaldes Eiropas Savienības tiešo maksājumu daļas vadītājs Mārcis Jansons, Ziemeļkurzemes reģionā ir 10 890 ekonomiski aktīvu saimniecību, un visas tās varētu pieteikties uz tiešajiem maksājumiem, bet līdz novembra sākumam bija aptuveni 800 lauksaimnieku.

Bet kāda aina paveras Latgalē? Kā informē Dienvidlatgales reģionālās lauksaimniecības pārvaldes vadītāja vietniece Ināra Lukaševiča, Dienvidlatgalē uz Briseles naudu varētu pretendēt 20 - 25 tūkstoši zemnieku saimniecību. Pēdējās nedēļās zemnieku aktivitāte ir strauji pieaugusi. Ja oktobra sākumā dienā reģistrējušies apmēram 10 cilvēki, tad tagad jau vidēji 80 cilvēki dienā.

Pilna reportāža klausāma www.brivaeiropa.org