Latvijas krievu presē pēc īsas atelpas atkal dominē nākamā gada izglītības reformai veltīti raksti, apskati, aptaujas un komentāri.

Krievu mācību valodas aizstāvības asociācijas jeb LAŠOR vadītājs Igors Pimenovs preses konferencē sniedzis paziņojumu, ka izglītības ministrs Kārlis Šadurskis beidzot viņus sadzirdējis un ir gatavs dialogam. Tomēr ministra vārdus nevajagot uztvert pārāk idiliski. Kā atstāsta avīzes “Telegraf” autore Olga Novikeviča, 107 000 cilvēku, kas parakstījuši aicinājumu par brīvu mācību valodas izvēli pagaidām nav panākuši gribēto. Otrdien ministrijas mazākumtautību izglītības konsultatīvās padomes sēdē LAŠOR priekšlikumi par izmaiņām likumā tikšot skatīti.

Vēl joprojām turpina skanēt izglītības reformas pretinieku rīkotā protesta mītiņa atbalsis. Avīze “Telegraf” aptaujājusi lasītājus, vai pusaudżus var iesaistīt politiskās protesta akcijās. Puškina liceja direktore Gaļina Vojteka domā, ka mītiņi un demonstrācijas skolēniem rada neērtības un viņu uzdevums ir mācīties. Mītiņot un akcijas rīkot var vecāki. Komercdirektors un divu bērnu tēvs Vladimirs Jepančincevs uzskata, ka bērnus nedrīkst izmantot kā aunu baru, kas metas pakaļ kādam ekstrēmistam un aicina būt piesardzīgiem.

Privātģimnāzijas “Maksima” direktore Olga Isakova teic, ka pusaudzim neviens nevar aizliegt piedalīties politiskās akcijās. Tās esot pilsoniskuma mācību stundas uz ielas. Vara baidās no jauniešiem, kuri aizstāv savas tiesības. Rīgas 22.vidusskolas mācību pārzinis Igors Jovļevs pārjautā, ka ja jau izglītības ministrs pilda savas partijas gribu, kāpēc par politisku pasūtījumu nevar izteikties bērni.
13 gadus veca skolnieka māte Irina Timofejeva saka, ka lepojas ar savas tiesības aizstāvošiem bērniem ielās, un tas esot labāk nekā dīkt mājās pie televizora vai datora.

Par to, ka Latvijas delegācija uz ANO Cilvēktiesību komitejas sēdi Żenēvā komandējusi iespaidīgu delegāciju, stāsta “Vesti sevodņa” autors Abiks Elkins. Tas neesot bijis velti - vairākas stundas ANO eksperti delegāciju iztaujājuši par izglītības reformu, minoritāšu labsajūtu un valodas politiku.

Tatjana Żdanoka, kura sniegusi alternatīvu ziņojumu, avīzei teikusi, ka tagad Latvijas iestādes var gaidīt visai stingras ANO rekomendācijas. Viņa atzīmē, ka ANO komitejas pārstāvji neesot slēpuši negatīvu attieksmi pret Latvijas politiku pilsonības un nepilsoņu tiesību laukā.

Nikolajs Kabanovs no avīzes “Vesti sevodņa” ievietojis rakstu “Izdarīt visu iespējamo, lai Krieviju sagrautu”. Autors komentē interneta lapā “Latvians.lv” par Krieviju ievietotu materiālu, kurā apgalvots, ka Krievija esot nelikumīga valsts. N.Kabanovs uzsver, ka politiķiem aicinājumi uz pilsoņu kara kurināšanu kaimiņvalstī ne ar ko labu nebeidzas. “Taču tas neattiecas uz LR nacionālo politisko eliti,” prāto autors, kuram kuluāros no pazīstamiem radikāļiem un cienījamiem tautpartiešiem esot nācies dzirdēt identiskus izteikumus. Żurnālists iesaka “Briseles labajiem onkuļiem atgādināt rusofobijas galēji klīnisku formu baudošiem kungiem un dāmām, ka ārā vairs nav 1989.gads”. “Rietumus vairāk interesē krievu nafta, gāze, raķetes un lidmašīnas, nekā viruāla “tautu cietuma” apkarotāju ambīcijas,” pauż N.Kabanovs.

Kārtējā komentārā avīzes “Čas” apskatnieks Leonids Fedosejevs atkal pievērsies latviešu nacionālradikāļu apgalvojumiem, ka Latvijā krievu saziņas līdzekļi neesot lojāli pret Latvijas valsti, bet krievu lingvistiskais mazākums izvirzot pārmērīgas prasības. “Ja ņemt vērā to, ka LTF atjaunoja neatkarību uz pirmskara un demokrātiskās LR principiem, stāvoklis izskatās nedaudz citāds nekā apspiešana pēc valodas un etniskā principa,” sprież autors. Viņš konstatē, ka 2004.gada izglītības reforma ne tikai ir pretrunā ar 1918.gada Latvijas republikas principiem un likumiem, bet pat – ar Kārļa Ulmaņa diktatūras laiku likumiem. Pēc 1935.gada izglītības likuma nelatviešu vidusskolās līdzās latviešu valodai un literatūrai valsts valodā pasniedza tikai divus priekšmetus – vēsturi un Latvijas ģeogrāfiju. Līdz diktatūrai vecāki paši brīvi lēma, kādas mācībvalodas skolā bērnu sūtīt. Vai tiešām Latvija praktizē kolektīvos sodus pēc etniskās pazīmes? – pārjautā Leonids Fedosejevs.

Bet “Čas” autors Andrejs Mamikins atstāsta Tautas saskaņas partijas (TSP) Rīgas konferencē dzirdēto. Apsprieżot nākamgad maijā gaidāmās Eiropas parlamenta vēlēšanas, partijas līderis Jānis Jurkāns lēsis, ka lielu konkurenci TSP veido Żdanoka un Alfreds Rubiks. “Ja balotēsies abi, viens otram atņems balsis”. TSP problēmas var būt arī 9.Saeimas vēlēšanās, jo “Līdztiesība” ir pratusi saglabāt līdz šim populāro PCTVL nosaukumu, pateicoties fiktīvai partijai SVNE, kurā ir galvenokārt “Līdztiesības” dalībnieki. Tā Jurkāns, kurš piebildis, ka TSP kandidāts Boriss Cilevičs pierādījis savas tiesības būt par Eiropas parlamenta deputātu. TSP esot izredzes pacīnīties vēl par divām eirodeputātu vietām.