Nīderlandes pilsētā Māstrihtā turpinās gadskārtējā Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas ārlietu ministru sanāksme. Uzmanības centrā – neatrisinātie konflikti Eiropā un cilvēktiesību stāvoklis.

Te jāpiebilst, ka Krievijas ārlietu ministrs Igors Ivanovs pirmdien sanāksmi izmantoja, lai kārtējo reizi kritizētu Baltijas valstis - tajās esot " izveidojusies nenormāla situācija attiecībā uz krievvalodīgajiem iedzīvotājiem". Viņš apgalvoja, ka tas ir "skaidrs Eiropas drošības hartā iekļauto saistību sistemātisku pārkāpumu piemērs". Atšķirībā no citām reizēm, gan garākai retorikai par Baltiju Ivanovs nav nodevies.

Acīmredzot Krievijas ministram bija vajadzīgs laiks arī, lai akcentētu vēl vienu Maskavas šā brīża uzdevumu attiecībās ar Eiropas valstīm, proti, panākt vīzu reżīma atcelšanu. Ivanovs Māstrihtā norādīja, ka "nepieciešams sasniegt vienu no senākajiem EDSO mērķiem -cilvēku pārvietošanās un kontaktu brīvību".

Savukārt, ASV ārlietu ministrs K.Pauels, runādams otrdien, pauda nożēlu, ka gada gaitā Eiropā nav izdevies atšķetināt daudzus reģionālos konfliktus. Miermīlīgi neatrisinātu krīżu skaitā viņš nosauca stāvokli Kalnu Karabahā, Abhāzijā un Dienvidosetijā. Jau šis uzskaitījums rāda, ka konfrontācijas apstākļi visvairāk apdraud Kaukāza reģionu.

Pie tam tajā pašā reģionā, kā bija jāatzīst arī K.Pauelam, notikušās vēlēšanas parādīja, ka apdraudētas tur ir cilvēka tiesības un demokrātiskās brīvības. EDSO ir pasaulē lielākā reģionālā organizācija un no tās, saprotams, var gaidīt kopīgu rīcību kontinenta kritiskajos procesos, kad progress vēlēšanu rīkošanā vai cilvēktiesību aizstāvība dalībvalstīs nav tas dramatiskākais uzdevums, kāds varētu būt.

K. Pauels teica: "Es gribu atzīmēt konkrēto ieguldījumu ar EDSO misijām uz vietas Balkānos, Centrālāzijā un Kaukāzā. Tās pelna mūsu stingru atbalstu un sadarbību, lai Helsinku principus ieviestu ikdienā cilvēku labā.” Visvairāk uzmanības no konkrētām valstīm Māstrihtā tika pievērsta Gruzijai un Moldovai. Kamēr Krievijas ārlietu ministrs I. Ivanovs izteica vilšanos par Moldovas atteikšanos no Maskavas sacerētā scenārija stāvokļa sakārtošanai ar krieviski runājošo Piedņestras novadu jeb pašpasluināto republiku, nepieciešamību sarunas par Piedņestru turpināt uzsvēra arī K.Pauels.

"Pirms mūsu sanāksmes daudzi dalībnieki pastiprināja pūliņus sekmēt politisku noregulējumu Piedņestrā. Sarunām jāturpinās ar starpnieku palīdzību, tās jāsaskaņo ar EDSO, ar Krievijas Federāciju un Ukrainu, lai pusēm palīdzētu rast izkārtojumu stabilitātes un drošības veidošanā Moldovā un visā reģionā.”

Moldovas gadījums Māstrihtā lika atkal ierunāties par starptautisku stabilizācijas spēku nepieciešamību. Tādiem spēkiem tiktu dots starptautisks mandāts, tie būtu daudznacionāli un ierobeżoti darbības apmēros un laikā.

Arī Gruzijas notikumi, protams, bija Māstrihtas sanāksmes uzmanības lokā. Taču sarunas par Gruzijas tālāko attīstību notika nevien Māstrihtā , bet arī Maskavā, kur uz konsultācijām ieradušies atsevišķo Gruzijas reģionu - Adžārijas, Dienvidosetijas un Abhāzijas vadītāji. Vašingtona savukārt uzmanīgi raugās, lai notiktu jaunas vēlēšanas. Par to pēc tikšanās ar pašreizējo valsts prezidenti Nino Burżanadzi izteicās, ASV ārlietu ministrs Kolins Pauels.

No Viņa Māstrihtā bija dzirdami kritiski vārdi vērsti pret Krievijas karaspēka klātbūtni Gruzijā, kuru Maskava esot aizmirsusi izvest no Gruzijas terotorijas. Kā zināms, pirmdien Gruzijas pašreizējā prezidente Burdżanadze aiz slēgtām durvīm tikās ar Krievijas ārlietu ministru Igoru Ivanovu. Varētu domāt, ka tika apspriests arī Krievijas armijas jautājums.

Krievija ir saglabājusi savas karabāzes Gruzijā pēc PSRS sabrukuma 1991.gadā. Burdżanadzi savukārt satrauc Gruzijas autonomo reģionu pārstāvju konsultācijas ar Maskavas politiķiem. Pēc viņas vārdiem šīs konsultācijas grauj visus pozitīvos signālus abu valstu attiecībās. Par to, kas Maskavā tiek runāts īstas skaidrības nav, taču sarunām Krievijas masu mediji velta visnotaļ lielu uzmanību.

Viens no ekspertiem Krievijas Nacionālās Statēģijas padomes direktors Staņislavs Belkovskis mūsu radiostacijai izteicās, ka viena no iespējām varētu būt federālas Gruzijas valsts izveide. Plāns paredz, ka nākamo gadu laikā Gruzija varētu tikt pārveidota par federatīvu valsti ar septiņiem reģioniem, kas iekļautu sevī arī Abhāziju, Dienvidosetiju un Adżāriju. Tās teritorijas, kuras de facto jau labu laiku Tbilisi nav spējīga kontrolēt.

Pārejas laika prezidente Burżdanadze līdz šim ir uzsvērusi Gruzijas teritoriālā integritātes saglabāšanu un izmaiņas valsts ārpolitikā. Pirms nedēļas arī Adżārijas prezidents Abašidze uzsvēra, ka principā atbalsta federatīvas valsts izveidošanu, lai novērstu asinsizliešanu, kā tas bija 1990 gadu sākumā.

Pēc viņa vārdiem: "Mums jaizvēlas formulu, iespējams , ka vairākas formulas, kuras iedzīvināt Gruzijas situācijā. Vienalga kuru formulu mēs izvēlamies, tai jābūt tādai, lai izvairītos no asinsizliešanas un tā jāiedzīvina demokrātiskā ceļā."