ANO ģenerālsekretārs Kofi Annans pirmdien Ņujorkā brīdināja Ģenerālo asambleju par jaunu vardarbības uzliesmojumu Afganistānā. Tur narkotiku bizness kļūst arvien apjomīgāks, savstarpējās kaujinieku grupējumu attiecības pasliktinās un arvien vairāk apdraudēti ir ANO un citu starptautisko organizāciju darbinieki. Annana skatījumā nākošie divi mēneši Afganistānai var kļūt izšķiroši un tādēļ viņš aicina pēc tā sauktās Pēterberga konferences Vācijā, sarīkot vēl vienu tādu, pašu lai apspriestu attīstības iespējas Afganistānā.

Savukārt ASV karavīri Afganistānā uzsākuši jaunu ofensīvu valsts dienvidaustrumos. Militārais preses pārstāvis pulkveżleitnants Braiens Hilfertijs norāda, ka cīņās piedaloties vairāki simti ASV karavīru. Pēc preses pērstāvja vārdiem, šī esot lielākā militārā operācija kopš Taleban reżīma gāšanas pret atjaunotajiem Taleban un "Al-Qaeda" kaujiniekiem grup[jumiem.

Apvienoto Nāciju miera uzraudzīšanas apakašsekretārs Żans Marī Geuhenno vakar Ņujorkā skaidroja, kādēļ ANO uzskata, ka pasākumi Afganistānā ir neatliekami un steidzami. “Nākamajos 12 mēnešos mums jānostiprina situācija, lai varētu izveidot institūcijas, ko paredzēja Bonnas vienošanās -- dot Afganistānai konstitūciju un ievēlētu valdību. Citādi, mēs paliksim tikai pusceļā un pēdējos divos gados ieguldītais darbs izrādīsies veltīgs. Tādēļ ir tik svarīgi, ka starptautiskā saime pievēršas Afganistānai ar atjaunotu enerģiju.”

Demokrātijas celšanā, šī ir kritiska nedēļa, jo sestdien Kabulā paredzēts atklāt otro Loja Dżirgas jeb vecajo sanāksmi, lai līdz janvārim pilnveidotu un pieņmetu konstitūcijas uzmetumu. Loja Dżirgas 500 afgāņu tautas delegāti jau sākuši pulcēties galvaspilsētā. Taču, tas notiek laikā, kad atsākušies Taleban uzbrukumi un iebiedēšanas pasākumi, izraisot jaunas starptautisko spēku militāras pretoperācijas.

Pastāv bażas, ka Taleban gatavojas dażāda veida triecieniem – gan uzbrūkot delegātiem ceļā vai arī piekopjot pilsētas partizāņu kara taktiku ar spridzināšanām. Tāda sestdien, piemēram, notika Kandaharā, ievainojot 18 cilvēku. Novērotāji uzsver, ka tieši tādēļ, lai nodrošinātu Loja Dżirgas netraucētu un miermīlīgu norisi, ASV spēki uzsākuši vakar pieteikto militāro akciju – lielāko kopš cīņām, kuru laikā ASV spēki un to sabiedrotie Ņiemeļu koalīcijas spēki padzina Taleban varu pirms diviem gadiem.

Kā norādīja ASV Bruņoto spēku pārstāvji, uzstādamies savā militārajā bāzē Bagramā, viņi negribot izteikties sīkumos, lai pretinieks neuzzinātu kur un kad notiks kāds trieciens. Pulkveżleitnants Braeins Hilfertijs norādīja tikai tik daudz, ka šinī brīdī cīņās iesaistīti četri kājnieku bataljoni, un katrā no tiek cīnās 500 karavīru. Papildus cīņās iesaitīta arī jaunā Afganistānas nacionālā armija un kāda grupējuma kaujinieki. Cīņas notiekot Afganistānas dienvidaustrumos.

Tikai nedēļas nogalē beidzās cita ASV militārā operācija pret kaujiniekiem valsts ziemeļaustrumos. Šinī kaujas operācijā piedalījušies tikai 1000 karavīru. Martā sākās līdz šim lielākā operācija ar 2000 ASV un sabiedroto karavīriem. Kā norāda preses pārstāvis, šobrīd Afganistānas dienvidaustrumos cīnās krietni vairāk ASV un sabiedroto karavīru nekā iepriekš.

Taču ASV militāro spēku klātbūtne Afganistānā, līdzīgi kā Irākā, turpina iedzīvotājos izraisīt nepatiku. Vainīga svešo karavīru cīņas taktika un viņu šķietamā necieņa pret iedzīvotājiem. Traģiskākā amerikāņu militārā kļūme Afgasnistānā notika aizvadītajā nedēļas nogalē. ASV gaisa spēku uzlidojumā ciemata namam, kur vajadzēja slēpties meklētam Taleban vadonim, tika nogalināti deviņi bērni. Netālu no mazo upuru mirstīgajām atliekām tika atrasts arī kāda vīrieša līķis. Nożēlodami bērnu negribēto bojā eju, amerikāņi sākotnēji apgalvoja, ka tas bijis viņu meklētais terorists Mulla Vazirs. Taču, satriektie ciema ļaudis zināja labāk č viņi teica, ka Vazirs jau pirms nedēļas aizbēdzis un nogalinātais ir pavisams cits vietējais ciema iedzīvotājs.

ASV militārās amatpersonas tikai vakar atzina smago kļūdu un vēlreiz atvainojās, bet ciematā, kāds noskumis vīrs prātojaĀ “Vispirms viņi izšauj raķetes un tad saka, ka tā bijusi kļūda. Kā to var piedot?”

Paktijas provincē notiek vissīkstākā pretestība koalīcijas spēkiem. Tās gubernatora vietnieks Sadokhans risina sekojošo domu gaitu: “Katram nevainīgi nogalinātajam ir brāļi, māsas, tēvoči, radu-radi, un aiz tiem stāv visa cilts. Cik gan aizkaitināto nepaliek pēc vienas vienīgas nāves?” vaicā Sadokhans.

Ciemata laukumā pie rotaļām nogalinātie bērni ir varbūt pats skumjākais no amerikāņu negribētajiem pāridarījumiem Afganistānā, bet tas nebūt nav pirmais. 2002. gada jūlijā ASV kaujas lidmašīna apšaudīja kāzu svinības Uruzganas provincē, kur vietējie apgalvo, ka tikuši nogalināti 48 gaviļnieki un ievainoti 117. Šī gada aprīlī kaujas lidmašīna nometa bumbu uz mājokļa Škinā, nogalinot 11 iedzīvotājus un oktobrī, līdzīgā uzbrukumā Nuristanas provincē astoņi civiliedzīvotāji zaudēja dzīvību.

Amerikāņu cīņas taktika, paļaušanās uz dażkārt šaubīgu izlūkinformāciju un aviācijas smagās kara technoloģijas izmantošana ir vainīga pie šādām neveiksmēm, domā dażi novērotāji. Tas rada sašutumu arī amerikāņu publikā. Taču visumā amerikāņi piecieš cilvēku bojā eju karadarbībā, ja tie ir pārliecināti, ka misija kalpo ASV interesēm un drošības veicināšanai. Par upuriem publika uztraucas vairāk, ja kara saistība ar amerikāņu interesēm ir mazāk skaidra. Tā domā "Heritage" fonda politologs Dżeks Spensers: “Tādās operācijās kā Afganistānā, kā arī Irākā, kur ir pārliecinošs nacionālās drošības mērķis, ko publika izprot, šķiet, ka tā arī nebaidīs no zaudējumiem. Būtībā, ASV publika atbalsta to, ka ASV veic savu darāmo pasaulē, lai aizsargātu netikvien amerikāņu intereses, bet arī amerikāņu iedeālus”.

Taču Afganistānā un Irākā, darot savu it kā taisnīgo darbu, ne vienu reizi vien ir iznācis, ka ASV militārā attieksme un kļūdas panāk glużi pretējo un ceļ naidu pret amerikāņu interesēm un ideāliem.